Savam kursa darbam mācību priekšmetā “Ģimenes tiesības” izvēlējos tematu Aizbildnība.
Jebkuram bērnam, kurš nav sasniedzis pilngadību nepieciešama ģimene. Lai arī aizbildņu ģimene nav bērna bioloģiskā ģimene, nav tētis un māmiņa, taču tie ir tuvi cilvēki, kuri jebkurā brīdī bērnu aizstāvēs, dos padomu, palīdzēs grūtā situācijā. Bērnam ir drošības sajūta, ka viņš uz pasaules nav pamests viens. Diez vai to var apgalvot par bērniem, kas atrodas ārpus ģimenes audzināšanas iestādēs. Lai cik labi sadzīves un emocionālie apstākļi tiek nodrošināti no valsts, pašvaldības un iestāžu darbinieku puses, bērns nejūt savu piederību kādam konkrētam sev tuvam cilvēka, kas bērna attīstības procesā ir nozīmīgs, ja ne pat galvenais nosacījums. Un aizbildnība ir viens no variantiem, ar kuras palīdzību mēs varam bērniem to nodrošināt.
Darba pirmajā nodaļā noskaidrošu, kas ir aizbildnība, pār ko to dibina un kādos gadījumos.
Otrā nodaļa, kas sauksies Aizbildņa amats: iecelšana un atteikšanās no tā, tiks veltīta tam, lai noskaidrotu, kādas personas var iecelt par aizbildņiem, kā arī nedaudz pievērsīšos statistikas datiem, lai noskaidrotu, kas visbiežāk kļūst par aizbildņiem – vecvecāki, radi, brāļi, māsas vai sveši cilvēki. Šajā nodaļā apskatīšu arī tos iemeslus, kas ļauj atteikties no aizbildņa amata.
Trešajā nodaļā, kas sauksies Atlīdzība un pabalsti aizbildnim, ieskatīšos MK noteikumos, kuri regulē piešķiramo atlīdzību un pabalstus aizbildnim par bērna uzturēšanu un aizbildņa pienākumu pildīšanu, kā arī noskaidrošu cik lieli tie ir. …
