Aizbildnība

Nevisiem bērniem ir vecāki, kas rūpējas un nodrošina viņu nākotni. Dažādu iemeslu dēļ bērni tiek nodoti ārpusģimenes aprūpē – aizbildnībā, audžuģimenē vai audzināšanas iestādē. Ārpusģimenes aprūpes mērķis ir radīt bērnam aizsargātības sajūtu, nodrošināt apstākļus viņa attīstībai un labklājībai, vienlaikus atbalstot viņa centienus būt patstāvīgam. Tikai ģimene bez vecāku gādības palikušam bērnam var dot normālu dzīves pieredzi. Nonākot aizbildnībā, bērns kļūst par ģimenes locekli un aizbildņi par viņu rūpējas arī pēc pilngadības sasniegšanas, kad pēc likuma beidzas abu pušu juridiskās saistības. Nav lielāka gandarījuma par to, ka ir palīdzēts un kādam bērnam dzīve kļuvusi labāka.
Aizbildnība – likumā noteikta forma nepilngadīgas personas personisko un mantisko tiesību aizsardzībai gadījumos, kad nepilngadīgi bērni atsvabīnas no vecāku varas, kā arī tad, kad nomirst abi viņu vecāki.
Aizbildnis – persona, ko bāriņtiesa vai pagasttiesa (laukos) ieceļ nepilngadīgajam, kurš palicis bez vecāku gādības. Ieceļ likumā noteiktā kārtībā, tiklīdz pārtraukta vai izbeigta vecāku vara, abi vecāki miruši vai arī māte ir nepilngadīga un nav stājuši laulībā.
Uzziņai: Latvijā ir 7628 aizbildņi, aizbildnībā nodoti aptuveni 9000 bērnu. Aizbildnība ir populārākais palīdzības veids bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

…