Latvijā, kurā nav ne karadarbības, ne dabas stihiju, ārpus ģimenes dzīvo ap 4000 bērnu. ¹ 2006. gada sākuma 2881 bērns dzīvoja bērnunamos vai patversmēs, 485 bērnu dzīvoja bāreņu aprūpes centros, bet 365 bērnu atradās specializētos bērnu sociālās aprūpes centros. 1
Bez vecāku gādības palikušo bērnu liktenis vienmēr ir bijis aktuāls gan Latvijā, gan vispār pasaulē. Lai bāreņus tiesiski aizsargātu, jau senajā Romā tikuši izstrādāti likumi par aizbildnību – tutela. Pat mūsdienu Eiropas likumdošana šajā jautājumā ir pašos pamatos pārņemta no senās Romas. Katrai valstij ir izstrādāti tās valstiskajai sistēmai atbilstoši likumi, kas aizsargā šādu bērnu tiesības. Pamatā tie ir iestrādāti Civillikumā. Tādēļ arī tiks apskatīts Latvijas Republikas Civillikuma Ģimenes tiesību 2.daļa par aizbildnību, kur tiks raksturots pats likums, kurš regulē, nosaka bērnu tiesības un iespējas dzīvojot pie aizbildņiem, kā arī attiecības ar aizbildņiem, par iestādēm, kam uzdots kontrolēt un uzraudzīt visus ar aizbildnību saistītos jautājumus.
1. Aizbildnības vispārīgie noteikumi
Aizbildnība ir pie ģimenes tiesībām piederoša joma. Tā ir uzskatāma kā speciāla valsts noteikta forma tiesiskai gādībai pār personām, kam vajadzīga aizsardzība pār personām, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī pār mantu, kas palikusi bez pārraudzītāja. Saskaņa ar LR CL 216.p2 personas, kam vajadzīga aizsardzība, kā arī mantu , kas palikusi bez pārvaldītāja, uztic aizbildņu vai aizgādņu gādībai, kuriem minētās personas un manta jāpārstāv. Aizbildnību Latvijā nodibina tikai pār nepilngadīgajām personām, respektīvi, personām, kuras nav sasniegušas 18. gadu vecumu. Saskaņa ar LR CL 220.p3,4 izņēmuma gadījumos, kad aizbildņi un aizbilstamā tuvākie radinieki apstiprina, ka aizbilstamais uzvedas nevainojami, spēj rīkoties patstāvīgi, aizstāvēt savas tiesības un ievēro savus pienākumus, aizbilstamo var atzīt par pilngadīgu pirms 18 gadu iestāšanās, bet ne agrāk par 16 gadu vecuma. To apstiprināt drīkst tikai bāriņtiesa.…
