KOPSAVILKUMS
Izstrādājot studiju darbu, autore sasniedza izvirzīto mērķi, un tieši – tika veikta aizdevuma apsolījuma došanas institūta – tiesību aktu, doktrīnas, Vācijas un Krievijas pieredzes aizdevuma līguma regulējumā, izpēte.
Pamatojoties uz studiju darbā veikto pētījumu un analīzi, darba autore izvirza šādus secinājumus un priekšlikumus:
1. Aizdevuma došanas apsolījums (aizdevuma līguma priekšlīgums) paredz vienas puses apsolījumu nākotnē dot aizdevumu un otrās puses pienākumu pieņemt (noslēgt aizdevuma līgumu). Par šāda nākotnē slēdzama aizdevuma līguma sastāvdaļām var būt kā nauda, tā arī atvietojamas lieta.
2. Aizdevuma līguma priekšlīgums uzskatāms par īstu saistībtiesisku līgumu, kas paredz pušu saistību nākotnē noslēgt galveno – aizdevuma līgumu.
3. Aizdevuma līguma priekšlīgums uzskatāms par tiesiski noslēgtu tikai, kad starp tā pusēm bija pilnīgā vienošanas par būtiskām sastāvdaļām – lietu vai naudu un daudzumu. Priekšlīguma puses var iekļaut līgumā arī citus pusēm būtiskus noteikumus, bez kuru ievērošanas/izpildes nav iespējama galvenā līguma noslēgšana.
4. Aizdevuma līguma priekšlīgums slēdzams gadījumos, kad nav lietderīga vai arī nav iespējama aizdevuma līguma noslēgšana uzreiz, jo ir nepieciešama priekšnoteikumu galvenā līguma noslēgšanai izpilde, kas savukārt dod tiesības dēvēt priekšlīgumu par organizatorisku līgumu – tādu, kas sagatavo galvenā līguma izpildi.
5. Aizdevuma līguma priekšlīgumā tiek fiksētas nākotnē slēdzamā aizdevuma līguma būtiskas sastāvdaļas, tādējādi izslēdzot starp pusēm iespējamo domstarpību vai strīda par nākotnē slēdzamā līguma būtiskām sastāvdaļām, rašanos. Priekšlīguma noslēgšana apliecina darījuma dalībnieku nodomu saistīties ar aizdevuma līgumu nākotnē, padara tos disciplinētākus un palīdz minimizēt galvenā līguma nenoslēgšanas riskus.
…