Aizdevums (loan, credit) ir zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.1
Tā ekonomiskā nozīme ir parādnieka neatliekama vajadzību apmierināšana.
Jebkurai personai – gan fiziskai personai, gan juridiskai personai – var rasties īslaicīgs resursu trūkums, biežāk kapitāla resursu trūkums, vai arī nepietiekams kapitāls ilgtermiņa projektos. Tā ir biežā parādība uzņēmējdarbībā. Saņemot aizdevumu, persona var izpildīt savus plānus, uzņēmējs var iegādāties nepieciešamās iekārtas, būvēt jaunas ražotnes utt.
Aizdevēja labums, savukārt, ir tas, ka viņš iegulda savus brīvos līdzekļus, tādā veidā gūstot ienākumu procentu veidā.
Šajā darbā mans mērķis bija izskaidrot aizdevuma līguma būtību, tā mērķi un nosacījumus.
Latvijas Republikas Civillikuma ceturtās daļas “ Saistību tiesības” 1934. pants nosaka, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.
Aizdot var gan naudu, gan ķermeniskas lietas – ķieģeļus, graudus un citas lietas. Tātad šī līguma priekšmets ir atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar saņēmēja pienākumu atdot saņemto.
Lai aizdevuma līgums tiktu noslēgts, šī līguma obligāta sastāvdaļa ir lietas nodošana. Tātad tas ir reāllīgums. Bet kredītiestādes aizdevumā ne vienmēr ir nepieciešama naudas zīmju izsniegšana, tā var tikt ieskaitīta kontā.
Noslēdzot līgumu puses var ietvert tajā tiesības atsaukt apsolījumu vai atkāpties no šī līguma, ja puse nepilda līguma nosacījumu, tas ir nedod prasīto nodrošinājumu.
Darījums var notikt tikai pēc īpašnieka gribas. Tas ir aizdevējiem jābūt aizdodamās lietas īpašniekam, vai arī viņam ir jārīkojas ar lietas īpašnieka piekrišanu.…
