Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
6,99 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:225333
 
Оценка:
Опубликованно: 30.06.2006.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 28 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    3
1.  Aizturēšana, radot personai kaitējumu- viens no kriminālatbildību izslēdzošiem apstākļiem Krimināllikumā    5
1.1.  Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību - patstāvīgs tiesību institūts Krimināllikumā    5
1.2.  Aizturēšana, radot personai kaitējumu – Krimināllikumā reglamentēts patstāvīgs apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību    9
2.  Aizturēšanas, radot personai kaitējumu, kā patstāvīga apstākļa, kas izslēdz kriminālatbildību, attīstības vēsture    12
3.  Starptautiskie tiesību akti un speciālie likumi par ieroču un spēka pielietošanu, veicot aizturēšanu    16
4.  Aizturēšanas, radot personai kaitējumu, tiesīguma nosacījumi    22
5.  Atbildība par aizturēšanas laikā personai radīto kaitējumu    34
  Kopsavilkums    38
  Izmantotās literatūras un juridisko aktu saraksts    41
  Anotācija    44
  Annotation    45
Фрагмент работы

Aizturēšana, radot personai kaitējumu, kā patstāvīgs apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, Latvijas Republikas Krimināllikumā nostiprināts tikai 1999. gadā, tādēļ interesanti uzzināt, kā tiesību teorētiķi un tiesas iztulko šo apstākli, kādus nosacījumus izvirza, lai aizturēšana, kuras laikā personai tiek nodarīts kaitējums, tiktu atzīta par kriminālatbildību izslēdzošu apstākli. Darbā uzmanība pievērsta ne tikai tiesu praksei: ņemot vērā to, ka personas, kurām savā ikdienā visbiežāk nākas saskarties ar personu aizturēšanu, ir policijas darbinieki, analizētas vairākas pret policijas darbiniekiem ierosinātas disciplinārlietas, kurās pētīts, vai personām nodarītais kaitējums bijis tiesisks.
Lai izprastu aizturēšanas, radot personai kaitējumu, kā kriminālatbildību izslēdzoša apstākļa būtību, ir svarīgi noskaidrot arī pašu kriminālatbildību izslēdzošo apstākļu būtību: pamatojumu situācijai, kad personas likumīgās tiesības, kas nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē, kā tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu, var tikt aizskartas un pārkāptas, bet par to persona netiek vainota, t.i., situācija, kad ārēji noziedzīgam nodarījumam līdzīgs nodarījums netiek atzīts par noziedzīgu, bet pat par sabiedrībai derīgu.
Interesi rada aizturēšanas, radot kaitējumu, kā patstāvīga kriminālatbildību izslēdzoša apstākļa attīstības vēsture un tā piemērošana mūsdienās. Viena no darba galvenajām idejām bija noskaidrot, vai aizturēšana, radot personai kaitējumu, kā patstāvīga kriminālatbildību izslēdzoša apstākļa iekļaušana Krimināllikumā bija pareizs un pamatots solis: šai nolūkā ir jāpēta aizturēšanas, radot kaitējumu, atšķirības no citiem apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, jāaizprot kaitējuma nodarīšanas aizturēšanas laikā tiesīguma nosacījumi un pamatojums situācijai, kad par aizturēšanas laikā personai nodarītu kaitējumu tomēr iestājas kriminālatbildība.
Kā zināms, aizturēšana, radot personai kaitējumu, kā patstāvīgs apstāklis, kas izslēdz kriminālatbildību, nav noteikts daudzu tiesiski attīstītu valstu likumos. Šis kriminālatbildību izslēdzošais apstāklis raksturīgs valstīm, kuras bijušas PSRS sastāvā, tādēļ ir svarīgi izprast, vai likumdevēja paļaušanās arī uz parastiem valsts iedzīvotājiem, kuri ikdienā atšķirībā, piemēram, no policijas darbiniekiem, neveic aizturēšanu, ir pamatota, vai šādu tiesību piešķiršana – aizturēt personu, kura izdara vai izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, un vajadzības gadījumā pat šai personai nodarīt kaitējumu, ir saprātīga? Vai šis ir tas gadījums, kad Latvijai vajadzētu labāk sekot citu Eiropas valstu likumiem, kurās aizturēšana, radot personai kaitējumu, nav paredzēta kā patstāvīgs kriminālatbildību izslēdzošs apstāklis vai arī tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad Latvija un arī citas valstis, kuras atzinušas aizturēšanu, radot personai kaitējumu, par kriminālatbildību izslēdzošu apstākli un tādējādi radījušas savdabīgu instrumentu jurisdikcijas interešu aizstāvēšanai un nodrošināšanai, pilnvarojot šādās darbībās iesaistīties visus iedzīvotājus, ir gājušas pa priekšu citu valstu tiesiskās apziņas attīstībā?
Rakstot šo darbu, izmantoti Latvijas un citu valstu (Krievijas, Ukrainas) tiesību teorētiķu atziņas par aizturēšanas, radot kaitējumu, kā kriminālatbildību izslēdzoša apstākļa būtību, tās tiesīguma nosacījumiem. Analizēti starptautiskie tiesību akti, kaimiņvalstu (Krievijas, Lietuvas) likumi, kā arī Latvijas likumi, kas reglamentē aizturēšanu, radot kaitējumu. Analizēta tiesu prakse, kā arī valsts amatpersonu disciplinārās lietas, kurās nostiprinātas svarīgas atziņas par nosacījumiem, kad aizturēšanas laikā personai nodarītais kaitējums netiek atzīts par noziedzīgu nodarījumu, un, kādiem nosacījumiem pastāvot, par kaitējumu aizturamajai personai iestājas kriminālatbildība.
Aizturēšanu, radot personai kaitējumu, likumdevējs ir noteicis kā vienu no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību: Krimināllikuma 28. pantā likumdevējs starp apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, min arī nepieciešamo aizstāvēšanos, galējo nepieciešamību, attaisnojamu profesionālo risku un arī noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšanu.1. Lai izprastu aizturēšanas, radot kaitējumu, būtību un atšķirību no pārējiem apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, svarīgi noskaidrot, kas ir tas pamats, kuram pastāvot, tiek izslēgta personas kriminālatbildība, un līdz ar to nepieciešams noskaidrot, kas ir kriminālatbildība. Kriminālatbildība ir viens no juridiskās atbildības veidiem, un tās saturu, pēc tiesību teorētiķa P. Utāna domām, veido sabiedriski bīstamas darbības un personas, kas vainīga šīs sabiedriski bīstamās darbības izdarīšanā, nosodīšana; kā arī Krimināllikumā paredzētā kriminālsoda piemērošana.2 Kriminālatbildība ir noziedzīga nodarījuma izdarīšanas juridiskās sekas, tās robežas reglamentē Krimināllikums, bet kriminālatbildību nosaka tiesa saskaņā ar materiālās un procesuālās likumdošanas normām (saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, sodu par noziedzīgu nodarījumu var noteikt arī prokurors Kriminālprocesa likuma 35. panta kārtībā3), un kriminālatbildības noteikšanai seko Krimināllikumā noteiktā soda piemērošana; konkrēti- kriminālatbildība ir vainīgās personas tiesisks pienākums atbildēt valstij par izdarīto noziedzīgo nodarījumu.…

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация