Aizturēto personu tiesību ievērošana

Secinājumi
Darba analīzes rezultātā autors izdarīja šādus secinājumus un priekšlikumus:
1. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 264.pantu par aizturēšanas pamatu uzskatāms pamats pieņēmumam, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Šādu secinājumu ļauj konstatēt arī minētā likuma 62.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.
2. Kriminālprocesa regulējumā nav atrunāts kriminālprocesuālās aizturēšanas mērķis (iemesls), savukārt, ievērojot starptautiskajās tiesību normās noteikto, viens no aizturēšanas likumības priekšnosacījumiem ir aizturēšanas mērķa noteikšana.
Ņemot vērā iepriekšminēto, būtu lietderīgi veikt izmaiņas Kriminālprocesa likuma noteikumos, nosakot, ka aizturēšana tiek veikta ar mērķi nogādāt aizturēto personu pie kompetentām tiesībsargājošām iestādēm.
3. Kriminālprocesa likuma 63.pantā, kas regulē aizturētās personas tiesības, nav ietvertas aizturētā tiesības uz medicīnisku palīdzību. Ievērojot prasības, kas noteiktas starptautiskajos tiesību aktos attiecībā uz cilvēktiesību nodrošināšanu personām, kam jebkādā veidā ir atņemta brīvība, nepieciešams veikt grozījumus Kriminālprocesa likuma 63.pantā, papildinot to ar punktu, kas nosaka, ka aizturētajam ir tiesības uz medicīnisko palīdzību.
…