Darba autore izvēlās tēmu Akcīzes nodoklis.
Uzsākot darbu, tiek izvirzīts konkrēts mērķis – iepazīties tuvāk ar vienu no nodokļu veidiem, izzināt šī nodokļa vēsturi, kas ir šī nodokļa maksātāji, ko apliek ar akcīzes nodokli, ko neapliek un nomaksas kārtību.
Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, tiek noteikti sekojoši uzdevumi-
1.Pastudēt zinātnisko literatūru apskatot:
Kāpēc nepieciešams akcīzes nodoklis
Apliekamie objekti
Neapliekamie objekti
2.Iegūt un apstrādāt informāciju no Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvaldes;
3.Apskatīt VID mājas lapu internetā.
Darbā tiks izmantotas literatūras avotu salīdzināšanas un statistikas analīzes metodes.
Mūsdienu attīstītās valstīs, dominējošā loma ir nodokļiem, kuri veido regulāros valsts finansu ienākumus. Nodokļu alternatīva, no vienas puses, ir no naturāliem ienākumiem veidota valsts finansēšana, vai, no otras puses, tieša piespiedu piedzīšana no resursiem vai produkcijas.[3,5]
Mājsaimniecības un uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem nav pašmērķis, bet ir līdzeklis valsts dažādu mērķu realizēšanai. Tātad, aplikšanai ar nodokļiem ir instrumentāla loma, kuru valsts uzņemas, pamatojoties uz noteiktām funkcijām, kuras tai uzdevusi sabiedrība. Un šīs funkcijas padotas vēsturiskajām pārmaiņām.[3,7]
Ādams Smits, ievērojamais klasiskās politekonomijas pārstāvis formulējis četrus nodokļu maksāšanas likumus:
Vienmērību nodokļu aplikšanā,
Noteiktību nodokļu aplikšanā,
Ērtumu nodokļu aplikšanā,
Lētumu nodokļu aplikšanā.[3,9-10]
Vēsturiski izveidojies ir tā, ka cilvēki nodokļus parasti uztver kā obligātos maksājumus, kurus iekasē valsts, vai pašvaldība, no fiziskām un juridiskām personām pēc likmes, kas noteikta likumdošanas kārtībā.
No valsts rašanās brīža nodokļi ir nepieciešams ekonomisko attiecību atribūts sabiedrībā. Valsts iekārtas izmaiņas un attīstība vienmēr bija saistība ar nodokļu sistēmas pārveidošanu. Mūsdienu sabiedrībā nodokļi ir kļuvuši par valsts ieņēmumu pamatformu. Līdzās šai fiskālajai funkcijai nodokļu mehānisms tiek izmantots arī valsts ekonomiskās regulēšanas nolūkā attiecībā uz uzņēmējdarbību, tajā skaitā ražošanu, tās dinamiku un struktūru, kā arī uz zinātniski tehniskā progresa attīstību.
Sakarā ar to var dot vairāk piemērotu mūsdienu apstākļiem nodokļu definīciju. [2;56]…
