A.Kravčuka grāmata ‘’Kleopatra’’ veltīta vienam no dramatiskākajiem posmiem antīkās pasaules vēsturē – 80 – 30. gadiem pirms mūsu ēras. Sājā laikā helēnistiskās jeb, kā grāmatā tas bija izskaidrots, ka tās ir valstis, kuras izveidojās Vidusjūras austrumdaļā un Priekšāzijā, pārdzīvoja triecienu vai, kā autors bija izteicies – agoniju un reizē Vidusjūras baseinā izveidojās Romas lielvalsts, republika. Tā pārdzīvoja krīzi un nepārtraukti norisinājās kari un asa sabiedrības un sociālā cīņa. Populāra palika visiem zināmā vergu ‘’lieta’’, kad vergi sāka sacelties pret saviem saimniekiem, kas strauji izplatījās visā Vidusjūras teritorijā. Šie visi notikumi sevī ierāva visas Vidusjūras zemes – tai skaitā arī Seno Ēģipti. Izzuda senās dinastijas, tika nopostīti veseli apgabali, par jaunu tika vilktas robežas, sagrautas vecās valsts iekārtas, mainījās iedzīvotāju priekšstati un ideāli. Ja runa iet par politisko dzīvi, tad pie varas nāca tādi cilvēki, kā Spartaks, Pompējs, Mitridats, Cicerons, Cēzars, Augusts un citi, kuru darbība ietekmēja turpmāko ja ne pasaules, tad vismaz Vidusjūru valstu vēsturi.
Bet tas viss ir ‘’lielos vilcienos’’ par visu šo grāmatu – virspusēji.…