Svētais Akvīnas Toms ir dzimis 1226.gadā, Rokasekā, dižciltīgu vecāku ģimenē. Dažas jūdzes uz dienvidiem no Rokasekas atrodas Monte Kazino klosteris, rietumzemju klosteru šūpulis. Piecu gadu vecumā Tomu nodeva šajā klosterī, kur viņš nodzīvoja līdz trīspadsmitajam dzīves gadam. 1239.gadā viņu nosūtīja uz Neapoles universitāti, kurā viņš mācījās piecus gadus. Dzīvojot Neapolē, viņš iepazinās ar dominikāņiem, kuru baznīcu viņš bieži jo bieži apmeklēja. Deviņpadsmit gadu vecumā viņu uzņēma dominikāņu ordenī. Tas, ka dēls iestājās ubagotāju ordenī, bija liels pazemojums viņa vecākiem. Viņa māte Teodora devās pie dēla, lai to atrunātu no šī soļa. Priekšniecība tomēr Tomu bija aizsūtījusi uz Romu, uz svētā Sabīna klosteri. Kad sadusmotā māte sekoja dēlam uz Romu, dominikāņu ordeņa ģenerālis aizveda Tomu uz Boloņu. Teodora sūtīja ziņu savam vecākajam dēlam, kas tolaik kalpoja ķeizara armijā Toskaņā, un lūdza viņam palīdzēt sameklēt aizbēgušo brāli. Tomam atpūšoties ceļmalā pie Akvapandentes, Sjēnas tuvumā, viņu pārsteidza vecākais brālis ar pārējiem karavīriem. Tie viņu aizveda sākumā uz Rokaseku un vēlāk uz Monte San Džovanni cietoksni, kur paturēja apcietinājumā. Tomu drīkstēja apciemot tikai viņa pasaulīgi noskaņotā māsa Marotta. Sava gūsta laikā svētais Toms mācījās Pētera Lombarda "Sentences" un iemācījās no galvas lielu daļu no Svētajiem Rakstiem. Stāsta, ka viņš esot rakstījis par Aristoteli. Pārējie viņa brāļi mēģināja viņu atrunāt no klostera dzīves.
…
