Aleksandrs piedzima 356. gadā pirms mūsu ēras. Viņa tēvs bija Maķedonijas valdnieks Filips. Filips deva savam dēlam lielisku izglītību. Aleksandra audzinātājs bija grieķu filozofs Aristotelis. Aleksandrs pazina un mīlēja grieķu literatūru. No dzejas darbiem Aleksandrs cienīja Homēra darbu "Iliāda". Viņa iemīļotais varonis bija Ahilejs, ko viņš mēģināja visur atdarināt. Aleksandrs ļoti aizrāvās ar kara lietām un kopš 16 gadu vecuma devās līdzi savam tēvam karagājienos.
Nākšana pie varas
Kad Aleksandrs kļuva par Maķedonijas ķēniņu, viņam bija tikai 20 gadi. Par savu galveno uzdevumu viņš atzina kara gājienu uz Persiju, lai iegūtu bagātības Austrumos. Bet vispirms viņam bija jānomāc dažu grieķu valstu sacelšanās. Grieķi gribēja atbrīvoties no Maķedonijas varas un atgūt sev brīvību. Aleksandrs devās divos karagājienos uz Grieķiju un piespieda grieķus padoties Maķedonijai.
Karagājiens uz Mazāziju
334. gada pavasarī pirms mūsu ēras Aleksandrs ar saviem karapulkiem devās uz Āziju. satriecis persiešus pie Grānikas upītes, Aleksandrs devās tālāk gar Mazāzijas krastu. Vienu pēc otras viņš pakļāva sev grieķu pilsētas, solīdams tām pilnīgu atbrīvošanu no persiešu jūga. Iekarojis Mazāziju, Aleksandrs devās uz Sīriju. Te kaujā pie Isas, persiešu karapulkus atkal sakāva. Viņu ķēniņš Dārijs izglābās bēgdams, pametot likteņa varā savu ģimeni un visu savu bagāto transportu. Dārija ģimene un viņa bagātības nokļuva Aleksandra rokās. Pēc uzvaras pie Isas Aleksandrs aplenca un iekaroja Feniķijas galveno pilsētu - Tiru.…
