Aļģes ir autotrofi organismi, kas plaši ir izplatīti saldūdeņos, jūrās, okeānos, Artikā un kalnos uz ledus, kā arī uz augsnes un uz kokiem.
Aļģes var būt gan vienšūnas, gan daudzšunas organismi. Tās var veidot lodveida vai pavedienveida kolonijas.
Atšķirībā no augiem daudzšūnu aļģēm ķermenis nav diferencēts orgāns ( sakne, stumbrs, lapas), bet sastāv no lapoņa un rizoīdiem, kas veic sakņu funkciju.
Aļģu krāsa atkarīga no pigmenta- krāsvielas,kas atrodas sīkos graudiņos šunā. Šo graudiņu sauc par hromataforiem. Hromatoforos atrodas dažādi pigmenti, piemēram, hlorofils(galvenokārt zaļaļģēs), karotīns, ksantofils, fukoksantīns( brūnaļģēs), fitoeritrīns, fikociāns( sārtaļģēs).Atbilstoši pigmentu sastāvam aļģes iedala, piemēram, brūnaļģēs, sārtaļģēs, zeltainajās, dzeltenzaļajās aļģēs. Tātad- aļģes iedala pēc to krāsas.
Aļģes iedala grupās arī pēc citām to īpašībām. Piemēram, aļģes, kuras ir „ietērptas” cietā apvalkā (bruņās), sauc par kramaļģēm. Šīs aļģes ir ļoti daudzveidīgas formas ziņā.
Aļģes , piemēram, hlamidomonādas, var vairoties dzimumiski vai bezdzimumiski.
Bezdzimumvairošanās notiek ar zoosporām (kustīgas, vicainas aļģu sporas) vai sporām, kas rodas veģetatīvajās šūnās vai īpašos orgānos- zoosporangijos vai sporangijos, to iekšejam saturam daloties, piemēram , hlorellas vairojas bezdzimumiski ar sporām. …
