-
Alpīnisms
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Alpīnisma vēsture | 4 |
2.1. | Alpīnisma attīstība Latvijā | 5 |
3. | Kāpēc cilvēki kāpj kalnos? | 7 |
4. | Kalnu klimats | 9 |
5. | Kalnu slimība | 10 |
5.1. | Aklimatizēšanās | 10 |
5.2. | Kalnu slimības simptomi | 10 |
5.3. | Kalnu slimības Zelta likumi | 10 |
6. | Kalnā kāpšanai nepieciešamais inventārs | 12 |
7. | Uzturs kalnos | 16 |
8. | Visaugstākais – Everests | 17 |
8.1. | Kas atklāja Everestu? | 17 |
8.2. | Pirmās ekspedīcijas uz Everestu | 17 |
8.3. | Dodoties uz virsotni | 18 |
9. | Secinājumi | 20 |
10. | Izmantotās literatūras saraksts | 21 |
Alpīnisma vēsture
Lielu daļu mūsu planētas aizņem kalni – gan mūžam zaļi un ziedoši, gan vienmēr ieskauti sniega un ledus skavās, gan klinšaini un bagāti straujām upēm. Lai arī kādi tie būtu, no seniem laikiem tur mīt ļaudis, kas pratuši sadzīvot ar ļoti mainīgo, skaisto un tomēr ar skarbo kalnu dabu.
Kopš senseniem laikiem īsākos ceļus pār kalnu grēdām meklējuši gan tirgotāji, gan karavīri. Tā veidojās senie karavānu ceļi pār augstkalnu pārejām no Tibetas uz Indiju un Nepālu, tirdzniecības ceļi no Francijas uz Itāliju, pāri Galvenajai Kaukāza kalnu grēdai.
Pēdējos gadu simteņos kalni kļuvuši par vidi, kur var nodarboties ar dažādiem sporta veidiem augu gadu. Kad ārsts Mišels Pakārs un Alpu kalnu mednieks Žaks Balmā 1786. gadā uzkāpa Monblānā, šo gadu visā pasaulē vēlāk nolēma uzskatīt par alpīnisma dzimšanas gadu.
Taču vēl daudz agrāk – 1492. gadā – Antuans de Ville ar pavadoņu grupu Francijas Alpos uzkāpa Montegī 2097m virsotnē, izmantojot gan virves, gan kāpnes, gan kaut ko līdzīgu klinšu āķiem. 1519. gadā spāņu karavīri uzkāpa Meksikas vulkāna Popokatepetla 5452 m augstajā virsotnē. Taču populāra kalnos kāpšana kļuva tieši Alpos, kur šis sporta veids strauji attīstījās un guva nosaukumu – alpīnisms.
Uzkāpšana Monblānā deva ierosmi sasniegt augstākas virsotnes. 1788. gadā krievu grupa D. Gausa vadībā uzkāpa Kļuču sopkā 4750 m augstajā virsotnē. Pēc diviem gadiem S. Polsons sasniedz ledū klāto Islandes kalna Orefa Jokulla 2119 m augsto virsotni. 19. gs. pirmajā pusē, augot alpīnistu meistarībai, viņi izraudzījās arvien grūtākus maršrutus un centās sasniegt arvien augstākas virsotnes. Kāpjot Abiganima virsotnē (7355 m) Himalajos, līdz 6785 m augstumam nokļuva vācu alpīnisti brāļi Šlāgintveiti.
Pirmā kalnu pavadoņu asociācija izveidojās 1822. gadā Francijas ciematiņā Šamonī, kas atradās Monblāna pakājē. Kalnā kāpējus saistīja ne tikai Alpi, bet arī Kaukāzs. 1829. gadā Krievijas Zinātņu akadēmija kopā ar Kaukāza karaspēka daļu organizēja ekspedīciju uz Elbrusu. Tajā pašā gadā ekspedīcija Tērbatas universitātes profesora F. Parrota vadībā sasniedza Lielā Ararata virsotni (5156 m). Šo gadu uzskata par Krievijas alpīnisma sākumu. Elbrusa rietumu virsotne tika sasniegta 1890. gadā. 19. gs. otrajā pusē alpīnisms kļuva par sporta veidu. 1857. gadā nodibināja Britu Alpu klubu. Briti pirmie uzkāpa Eigera smailē (3794 m) 1858. gadā.
Klasiskā alpīnisma ziedu laiks bija no 1865. līdz 1885. gadam, kad tika sasniegtas gandrīz visas Alpu augstākās un sarežģītākās virsotnes. Līdztekus Alpiem angļu ekspedīcijas sekmīgi darbojās arī Kaukāzā.
…
Viss par un ap alpīnismu.Tā kā Latvijas bibliotēkas nevar lepoties ar savām iespējām sniegt kādu informāciju par alpīnismu,tad šī ir tā iespēja iegūt diezgan izsmeļošu informāciju par šo mazzināmo nodarbošanos.