Mikroprocesora veiktspēja, kuru bieži sauc arī par jaudu, raksturo tā spēju veikt datu apstrādi. Mikroprocesora veiktspēju parasti raksturo ar izpildīto operāciju skaitu sekundē. Pirmais mikroprocesora parametrs ir darba takts frekvence. Speciāla mikroshēma, kuru sauc par taktētāju, izstrādā takts impulsus, kuri vada mikroprocesora darbu. Jo augstāka takts frekvence, jo ātrāk darbojas mikroprocesors.
Katram mikroprocesoram ir noteikts vārda garums. To nosaka bitu skaits, ar kuriem mikroprocesors vienlaikus var veikt kādu darbību loģiski aritmētiskā ierīcē. Jo garāks vārda garums, jo augstāka mikroprocesora veiktspēja.
Lai paātrinātu matemātiskos aprēķinus, tiek izmantota speciāla shēma, kuru sauc par matemātisko līdzprocesoru. Pirmajos modeļos līdzprocesorus izgatavoja atsevišķu mikroshēmu veidā, kuras uzstādīja uz pamatplates. Tagad šo shēmu ir izdevies integrēt mikroprocesora kristālā.
Mūsdienīgi mikroprocesoru modeļi strādā ātrāk par operatīvo atmiņu. Lai nerastos mikroprocesoru dīkstāves, tiek izmantota speciāla ātrdarbīga atmiņa, kuru sauc par kešatmiņu. Kešatmiņa darbojas pēc šāda principa: ja procesors izpilda kādu komandu, tad tam nepieciešamie dati tiek meklēti vispirms un tikai tad, ja tie netiek atrasti, operatīvajā atmiņā. Kešatmiņā atrodas operatīvās atmiņas maza fragmenta kopija no tās vietas, kurā mikroprocesors pašreiz strādā. Rezultātā pieaug veiktspēja. …
