Amonjaka fizikāli ķīmiskais raksturojums
Molekulmasa: 17,03 [1; 7]
Vārīšanās temperatūra: -33,35C [2; 15]
Kušanas temperatūra: - 77,7C [2; 15]
Kritiskā temperatūra: +132C [2; 4]
Relatīvais blīvums, gāze: 0,6 (gaiss = 1) [4]
Relatīvais blīvums, šķidrums: 0,7 (ūdens = 1) [2; 4]
Šķīdība ūdenī: 31g/100g ūdens +25C [15]
Pašuzliesmošanas temperatūra: +630C
Eksplozijas robeža: 15-30% gaisā, taču grūti panākt tās uzliesmošanu gaisā, tāpēc tā klasificēta kā nedegoša.
Vielas agregātstāvoklis: gāze, viegli sašķidrināma. Gāze bezkrāsaina, ar asu smaržu. Ož līdzīgi ožamajam spirtam [15].
Iegūšana: 95% pasaulē saražotā amonjaka iegūst pēc Habēra-Boša metodes. Vēl amonjaku var iegūt pēc kalcija cianamīda metodes un no koksēšanas gāzēm [1, 549].
Stabils savienojums. Pārvadāšanai – kopā ar citām ķimikālijām vai ūdenī. Reaģē ar dažādiem savienojumiem, ieskaitot sudraba un zelta sāļus, halogēnus, sārmu metālus, skābju tvaikus u.c.…