Anarhisma pirmsākumi
Vārdi “anarhija” un “anarhisms” cēlušies no grieķu valodas, kurā anarchos tiešā tulkojumā nozīmē – “bez valdītāja”. Anarhija – arī “vecāko varas neatzīšana”. Politiska nozīmē anarhija ir varas trūkums, varas neesamība sabiedrībā. Lielākā daļa vārdnīcu jēdzienu “anarhisms” definē līdzīgi: anarhisms – politiska nostādne, ka sabiedrībai nebūtu vajadzīga ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita vara un tai jābūt brīvai visu tās locekļu apvienībai. Anarhisms noliedz hierarhiju un piespiešanu jebkādās to formās un visās grupās un institūcijās. . Viliams Godvins (William Godvin, Of Property, 1793) teicis: “Vispostošākais no visām galējībām ir kāda cilvēka iespējas vai pat pienākums likt, piespiest citu cilvēku rīkoties pretēji viņa uzskatiem un gribai.” Anarhisma teorētiķi uzskata, ka kārtība un miers panākami ar sadarbību.
Valsts raksturīgākā īpašība un pazīme ir vara valdīt pār cilvēkiem. Savukārt cilvēciskas būtnes primārā vajadzība ir būt brīvam. Pieaugušas cilvēciskas būtnes ir metafiziski brīvas un tām pieder brīva griba, kā arī atbildība un kapacitāte izvēlēties, ko darīt un kādu iemeslu dēļ. Anarhismā ļoti svarīga ir ticība cilvēka racionalitātei, labajai gribai un izaugsmes iespējām, ko pilnībā atraisīt un nodrošināt var tikai brīvība, brīvprātīga pienākumu pildīšana un atbildības uzņemšanās. Atbildīga persona pati regulē sevi un nosaka sev likums, tā nav kāda cita gribas objekts, tā ir autonoma.
…
