Anarhisms

Anarhisms ir cēlies no grieķu valodas “an arche” ( bez valdnieka varas ) saskaņā ar to tiek veidots uzskats par to, ka anarhisti atbalsta bezlikumību, neatzīst valsts iekārtas un jebko, kas varētu mazināt cilvēka brīvību ( neatkarību).
Anarhisms – politiska nostādne, ka sabiedrībai nebūtu vajadzīga, ne valdība, ne likumi, ne policija, ne kāda cita vara, un tai būtu jābūt brīvai, visu tā locekļu apvienībai. Bet ar to nav domāts, ka nebūs vajadzīga kārtība. Anarhisms ir opozīcija visām izpausmēm, kas ir saistītas ar kāda kundzību pār kādu citu. Taču anarhija nenozīmē nesakārtotību un haosu. Kā uzskata anarhisti- cilvēka saprāts ir tas, kas varētu aizstāt valsts likumus.
Par anarhisma izaugsmi var runāt kopš Pjēra Žozefa Prudona Pierre Joseph Proudhon (1809-18650) viņa principālo darbu Nabadzības filozofija The Philosophy of Misery (1846), kurā pareģo, ka nabadzīgā klases rīkos revolūcijas, noliedzot kapitālismu un monopolu varu. Valsti, kas nenodrošina iedzīvotājiem minimālu iztikšanu, izraisa karus un ievāc daļu no saražotā un uzstājas par cilvēku kontrolieri ir jāmaina. Lai to izdarītu ir jābūt brīvam cilvēkam.…