Andra Manfelde "Adata"

„“Adata” ir mana pirmā grāmata un žanriski grūti definējamais darbs.
Rakstīšana man atgādina gleznošanu. Un gleznā nav svarīgas fotogrāfijas kvalitātes. Tāpēc mana grāmata, tāpat kā brāļiem Kaudzītēm ir “bildes iz dzīves”. Materiāls ņemts no realitātes un tomēr pārradīts, citāds. Pirmā daļa “Adata”, otrā “Krusta skola”, trešā – “Zīmogs”.” Autore dzejā saka: „ ... nemaz neesmu cilvēks, es esmu zāle, pieneņu pūka... tunelī ieskrāpēts vārds...”
Andra Manfelde dzimusi 1973.gadā. Apguvusi tēlnieces specialitāti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Strādā par gidu brāļu Kaudzīšu muzejā, pašlaik kārto savu dzejoļu krājumu “gaisa tilts” un Stefana Ezras Dimitera “Bezgalīgie jēriņi”. Raksta dzeju un pasakas. Pirmā grāmata. Dokumentāls stāsts.
Sakārtojusi un noformējusi Stefana Ezras Dimitera grāmatas;
No Rīgas Jauno literātu apvienības žurnāla "LUNA" redakcijas saņēmusi balvu par labāko debiju dzejā "Gada balva 2003".
2004.gadā uzvarējusi Dānijas Kultūras institūta rīkotajā Hansam Kristianam Andersenam veltītajā pasaku konkursā.
Nesen izdevniecībā „ AGB” iznācis viņas dzejas krājums „ Tranšejas dievi rok” (2005), kas tikko saņēmis O.Vācieša literāro prēmiju.
Andras Manfeldes autobiogrāfiskā darba “Adata” rakstīta libreta. Tēma - šodien joprojām aktuālā atkarība no narkotikām - nepatīkama, traucējoša, durstīga kā adata, bet vienmēr “dienaskārtībā” esoša, tik nemanāmi tā var pārņemt savā varā ik tuvo cilvēku tev līdzās. Nelaime nenāk viena, uz spēles ir likta dzīvība, un atpakaļceļš lemts tikai retajiem.
…