Kas ir asins šūnas un ko tās dara mūsu organismā?
Pieauguša cilvēka organismā ir vidēji 5 litri asiņu, kas sastāv no plazmas un asins šūnām.
Asins šūnas iedalāmas:
eritrocītos jeb sarkanajās asins šūnās;
leikocītos jeb baltajās asins šūnās;
trombocītos.
Katrai no šīm šūnām ir sava funkcija: eritrocīti, kas satur hemoglobīnu, pārnes skābekli no plaušām uz audiem, leikocīti aizsargā organismu no infekcijām, trombocīti piedalās asins sarecēšanā. Asins šūnām ir atšķirīgs dzīves ilgums - eritrocīti dzīvo 100-120 dienas, trombocīti - 7-10 dienas, daļa leikocītu dzīvo tikai dažas stundas, citi - mēnešiem un gadiem.
Kas ir anēmija?
Eritrocīti ir sarkanās asins šūnas, kas satur hemoglobīnu, bet hemoglobīns ir tā viela, kas ķīmiski saista skābekli un pārnes to audiem. Ja asinīs hemoglobīna koncentrācija vai eritrocītu skaits ir zemāks par normu to sauc par anēmiju.
Definīcija:
Anēmija jeb mazasinība ir stāvoklis, kad hemoglobīns vai hemotokrīts ir mazāks par katram indivīdam noteikto normu atkarībā no dzimuma, vecuma un atrašanās vietas (augstuma virs jūras līmeņa) vai arī anomāli eritrocīti un (vai) hemoglobīns.. Anēmija ir nevis diagnoze, bet gan simptoms, tādēļ jebkuras anēmijas sekmīgas ārstēšanas pamatā ir anēmijas cēloņa noteikšana, tas formas precizēšanas. Anēmija jādefinē ļoti uzmanīgi. Vienmēr, analizējot laboratoriskos raksturlielumus, jāņem vērā konkrētais slimnieka stāvoklis. Ja slimniekam ir hipovolēmija ar samazinātu asins tilpumu, sarkano šūnu masa ir mazāka, un plazmas tilpums ir samazināts, tādēļ HTC paliek normāls. …
