Viens no galvenajiem principiem, ko māca žurnālistikā, ir avotu meklēšana un informācijas pārbaude, un šie principi ir attiecināmi arī uz viedokļa raksta veidošanu. Ir nošķirami pieci komentāru veidi: ievadraksts („redakcijas paziņojums”, parasti to raksta kāds, kurš redakcij;a ieņem augstāku amatu), sleja (regulārs pazīstama cilvēka komentārs), recenzija (atstāts un novērtējuma sniegšana par kādu kultūras pasākumu), īskomentārs (sarkastiski veidots raksts ar dzēlīgiem kometāriem, akcentiem, kas domāts lasītāju smaidam) un karikatūra (ironisks mākslinieka veidots attēls, parasti grafisks, par kādām norisēm sabiedrībā, kas ir aktuālas). (Dimats, Ross – Mols, 2009) Neordinaritāte, argumentācija, drosme, eleganta valoda, smalka ironija, daudzveidība – tas raksturo viedokļa rakstu. (Dimats, Ross – Mols, 2009) Jaukta veida žanri ir tādi, kuros saplūst vairākas iepriekš minētas kvalitātes, kuras raksturōgas konkrētam žanram. Portrets ir žanrs, kurā tiek sniegta informācija par personas vai personības dzīvi, unikālas un iepriekš nezināmas detaļas. (Dimants, Ross – Mols, 2009) „[...] to visdrīzāk varētu apzīmēt par personcentrētu reportāžu. Taču nereti tajā tiek iekļauti arī komentējoši vērtējumi, un portrets top, lielā mērā balstoties uz interviju, ko sniedz portretējamā persona.” (Dimants, Ross – Mols, 2009, 79 ) Nekrologs ir īsa veida ziņa par kādu mužībā aizgājušu cilvēku.
Bet diez vai kaut kur citur tiek sacerēts tik daudz nejēdzību kā nekrologos, jo arī žurnālisti negrib būt bez pietātes, it sevišķi, ja viņi kādu aizgājēju pazinuši personiski vai viņiem jāņem vērā vietējā apkārtne.(Dimants, Ross – Mols, 2009, 80)
Galvenais, arī nekrologos ir jāievēro daudzpusīgas informācijas sniegšana par aizgājēju, nevis tukši vārdi un stereotipiskas frāzes, lai arī cik skardi tas neizklausītos. (Dimants, Ross – Mols, 2009)
…