Ievadā es pievērsīšos vispārējām episkā stila īpatnībām, bet pēc tam pievērsīšos konkrētām īpatnībām, salīdzinot „Īliādas” gk.16.dziedājumu ar „Eneīdas” 9.grāmatu.
Episkais stils izpaužas ne tikai kā kāda veida mākslinieciskā īstenība, bet arī šī attēlojuma veidos, t.i., īpašā eposā poētiskajā tehnikā.
Vispārējais eposa poētiskās tehnikas raksturs – homēriskā eposa mākslinieciskais stils, pirmkārt, atšķiras ar lielu stingrību darba izstrādāšanā un tradicionalitāti. Tur sakrīt gan homēriskā eposa arhaizācija, gan modernizācija. Arhaizācija tāpēc, ka Homērs ir nosliecies uz seno mītu atjaunošanu un Krētas-mikēnu kultūru, ar viņu seno poētisko formu stingrību. Ar to saistīts arī tas, ka Homēra poēmu formēšanās notika jau stingros episkās tradīcijas apstākļos, kad šī tradīcija jau bija mākslīga un formāla. Bet no otras puses šajās episkās poēzijas formās Homērs ielej pilnīgi jaunu saturu, piepilda tās ar psiholoģismu un uzplaukstošās grieķu demokrātijas atspoguļojumu. Tādējādi eposa arhaizācija un modernizācija saplūst vienā veselumā, veidojas tādas kā divas līnijas – pagātnes atcerēšanās, izpušķota ar fantāzijām un poēta laika dzīves atspoguļošana.
…