Mūsdienu cilvēkam ir raksturīga izvairīšanās no visa, kas skar nāvi. Laikam tādēļ, ka neesam tai gatavi, un ir grūti iedomāties, kas ir nāve. Galvenais jautājums, – kas būs pēc tam tālāk? Nāves noslēpumi.... Ko mēs zinām par tiem?
Tomēr katram no mums ir lemts pavadīt pēdējā ceļā mūsu tuvos, mīļos cilvēkus, kā arī tomēr pašam sagaidīt nāvi. – no vecuma, slimības, nelaimes gadījuma. Šodien daudziem no mums ir tikai aptuvens priekšstats par to, kā pareizi pavadīt pēdējā gaitā mums tuvu cilvēku, piemēram, kā pareizi apglabāt, kā sagatavot bēru mielastu. Tautā saka, ja tradīcijas netiek ievēroti, tas pavisam neizskaidrojamā veidā iespaido gan mirušā, gan arī jūsu pašu tālāko likteni. Ko mēs zinām par tiem?
Saka, ka nevajag baidīties no nāves. Parasti baidās no tā, trūkst nepieciešamo zināšanu, un viss nezināmais atbaida, liek izvairīties. Šī apzinātā atsvešinātība ir izraisījusi to, un laika gaitā ir pazudušas dažas apbedīšanas ceremonijas un tradīcijas, kas bija izstrādātas pirms gadu simteņiem un ir pārbaudītas daudzu laikmetu laikā.
Nāve mūsdienās tiek uztverta dramatiski, tomēr, senajā Japānā cilvēki nāvi uztvēra ne tik saasināti, viņi to uztvēra kā vienkāršu pilnvērtīgu dzīves daļu, noietu etapu.
Izvēlējos šo tēmu pirmkārt, jau priekš sevis, lai papildinātu savas garīgās zināšanas. Arī tāpēc, ka tēma man ir nezināma būs interesanti veidot darbu.…