Agrīnais skolas vecums ir laiks, kad bērns ļoti labi iegaumē, sakrauj zināšanas. Tam palīdz arī paša bērna īpatnības tieši šajā vecumā: uzticēšanas autoritātēm, paaugstināta uztveršanas spēja, iespaidīgums, tieksme izzināt visu, ar ko bērns sastopas. Gandrīz vienmēr visas šīs īpatnības ir ar pozitīvo zīmi. Vajag īpaši atzīmēt augsto uztveršanas spēju, un tieksmi uztvert visu jauno, jo tieši tas ir ļoti svarīga intelekta puse, kura raksturo prāta spējas arī nākotnē.
Tomēr ir diezgan grūti pareizi novērtēt to spēju aizsākumus nozīmi, kuri parodas bērnībā, un vēl vairāk – paredzēt to attīstību. Dažreiz gadās, ka kādu spēju izteiktas pazīmes nenoved pie nozīmīgākiem sasniegumiem nākotnē. Strauja prāta spēju attīstība notiek visiem bērniem ar katru gadu. Tāda prāta attīstības dinamika, psihes attīstības dinamika vairs nevar būt novērojama pieaugušam cilvēkam. Bērnība ir neatkārtojamo iespēju laiks. Bērnus atšķir nervu sistēmas relatīvs vājums, nestabilitāte – bet tieši tas arī noteic bērnu vieglu iespaidojumu, uztveršanas labilitāti. Ar gadiem nervu sistēma kļūst arvien stiprāka, un ar to samazinās vieglas uztveršanas spēja. Tātad, bērnam pieaugot, dažreiz notiek ne tikai spēju attīstība un paplašināšanos, bet arī dažu vērtīgo bērnu psihisko spēju pazušana.
Katram bērnības etapam ir savi prāta spēju attīstības priekšnoteikumi. Jaunajā skolas vecumā par galveno var uzskatīt spēju un gatavību iegaumēt, uztvert.…
