Apdrošināšanas sektora raksturojums un tā attīstība Latvijā

Secinājumi
1. Jebkura cilvēka darbība ir pakļauta riskiem, kuri var nest zaudējumus. Neviens nav nodrošināts pret dabas stihijām, zādzībām, nelaimēs gadījumiem un to problēmu smagumu, kas tām nāk līdzi, turklāt šo risku iestāšanās termiņi un zaudējumu apmērs iepriekš nav zināms un grūti prognozējams. Novērst riskus pilnībā nav iespējams, bet samazināt zaudējumus, kurus tie nes, var un to var izdarīt ar apdrošināšanas palīdzību.
2. Apdrošināšanu iedala dzīvības un nedzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas portfeļa struktūras veidošanas politika atšķiras no dzīvības apdrošināšanas portfeļa struktūras veidošanas politikas ar to, ka nedzīvības apdrošināšanas sabiedrībām katru gadu izdevumu un prasību apmierināšanai ir jāizmaksā daudz lielāka apdrošināšanas fonda daļa nekā dzīvības apdrošinātājiem. Dzīvības apdrošināšana ir pakalpojums, kuru piedāvā licencētas dzīvības apdrošināšanas sabiedrības par noteiktu vienreizēju iemaksu jeb apdrošināšanas prēmiju vai regulārām iemaksām noteiktā laika periodā, garantējot noteiktas summas uzkrāšanu un izmaksu noteiktos apstākļos vai termiņā, par kādu esat vienojušies noslēgtajā līgumā.
3. Apdrošināšana ir veselības un dažādu veidu īpašuma aizsardzība uz nākotni par noteiktu maksu, pret dabas stihijām, citu personu prettiesisku rīcību vai citiem negadījumiem.
4. Apdrošināšana ir viens no finanšu līdzekļu piesaistīšanas veidiem, jo apdrošināšanas sabiedrību rīcībā ir lielas naudas summas, tādēļ, ka starp apdrošināšanas prēmijas saņemšanu un atlīdzības izmaksāšanu paiet laika periods.
5. Latvijas Republikā apdrošināšanas uzraudzību veic Finanšu ministrijas pakļautībā esošā Finanšu kapitāla un tirgus komisija, kas regulē ari banku, pensiju fondu un vērtspapīru tirgus darbību. Finanšu un kapitāla tirgus komisija apdrošināšanas jomā veic galvenokārt apdrošināšanas un starpnieku sabiedrību licencēšanu un darbības uzraudzību.
…