Apdrošināšanas tiesības

Apdrošināšana ir ļoti patstāvīga un nozīmīga institūcija. Tās būtība ir nodrošināt priekšlaicīgu uzkrājumu veidošanu, lai kompensētu dažādus zaudējumus tad, kad tie pēkšņi un neparedzēti radušies. Dažādi autori ir formulējuši vairākas jēdziena apdrošināšana definīcijas, kas būtībā un nozīmē neatšķiras neko daudz. Taču katrs to ir definējis mazliet savādāk – cits sarežģītāk, cits vienkāršāk, cits saprotamāk vidusmēra cilvēkam un vēl kāds tikai šīs specifiskās sfēras pārstāvjiem saprotamā valodā. Apdrošināšana – vienošanās, saskaņā ar kuru jūs ik gadu maksājat noteiktu naudas summu īpašai kompānijai ar mērķi aizsargāt kaut ko, piemēram, jūsu māju, mašīnu vai veselību. Ja kaut kas notiek jūsu mājai vai mašīnai vai jūs saslimstat, kompānija maksā jums noteiktu naudas summu. Apdrošināšana – apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma riska nodošana apdrošinātājam. Apdrošināšana – īpašs ekonomiskās darbības veids, kas saistīts ar mantisko interešu zaudējuma riska pārdali starp apdrošināšanas dalībniekiem (apdrošinājuma ņēmējiem), ko veic specializētas organizācijas (apdrošinātāji), kas nodrošina apdrošināšanas iemaksu akumulāciju, apdrošināšanas rezervju veidošanos un apdrošināšanas izmaksu veikšanu apdrošināto mantisko interešu zaudējuma gadījumā. Tātad, zaudējuma risks tiek nodots no vienas personas citai, bet ne samazināts. Radītais zaudējums kādam būs jāsedz jebkurā gadījumā – vai tas būtu pats īpašnieks vai apdrošinātāji. Apdrošināšana ir darbība, ko veic apdrošinātāji saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līgumā paredzēto gadījumu.