Latvijā, veidojoties ekonomiskajām tirgus attiecībām, arvien lielāka uzmanība tiek veltīta apdrošināšanai, tās pakalpojumu izmantošanas iespējām. Pēdējos gados mūsu valstī vērojamas tirgus ekonomikas augšupejas pazīmes. Pastāvot stingrai monetārai un sabalansētai fiskālai politikai, var uzskatīt, ka ir noteikti galvenie pamatnosacījumi ilgtermiņa uzņēmējdarbībai finansu tirgū, kas veicinājis apdrošināšanas tirgus dinamisku attīstību.
Stabils apdrošināšanas tirgus ir svarīgs jebkuras veiksmīgas ekonomikas struktūras komponents. Pierādījumus šim apgalvojumam var atrast daudzās valstīs - vērtējot apdrošināšanas īpatsvaru iekšzemes kopprodukta veidošanā.
Topošajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, salīdzinot ar ES valstīm, apdrošināšanas tirgū dominē nedzīvības apdrošināšana un vidējais parakstīto prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju sasniedz tikai 9 % no ES līmeņa.
Atšķirības starp topošajām dalībvalstīm un esošajām ES valstīm apdrošināšanas jomā ir lielas, liecina Eiropas apdrošinātāju asociācijas apskats par topošo ES dalībvalstu apdrošināšanas tirgu. Būtiskas atšķirības ir vidējā prēmiju apjomā uz vienu iedzīvotāju: vidējais prēmijas apjoms ES ir 808 eiro, bet jaunajās valstīs - 119, t.sk. Latvijā - 70 eiro. Zemo apdrošināšanas izmantotību un tirgus piesātinājumu atspoguļo arī apdrošinātāju parakstīto prēmiju attiecība pret IKP: ES tā ir vidēji 9,1 %, bet kandidātvalstīs tikai 3,4 %.
Tāpat ir vērojamas apdrošināšanas veidu atšķirības. Topošo ES valstu nedzīvības apdrošināšanas tirgū dominē automašīnu apdrošināšana, kuras īpatsvars pat ir būtiski audzis, 2002. gada beigās sasniedzot 56,8 % (15 ES valstīs - 36 %), un īpašuma apdrošināšana - 20,1 % (attiec. ES - 19,9 %). Lai arī nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšana ir trešā lielākā ES kandidātvalstīs (9,5 %), tomēr tās īpatsvars būtiski atpaliek no ES valstu rādītāja (attiec. - 24,2 %). …
