Apgaismības laiks ir sarežģīts un interesants laiks Francijas vēsturē. Tas ir laiks, kad mainās sabiedriskā iekārta, kad tiek pieņemta “Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija”, kas 20. gadsimtā kļūst par vienu no cilvēktiesību stūrakmeņiem, un tas ir laiks, kad atdzimst prāta kults. Valstī ir sarežģīta politiskā un ekonomiskā situācija. Tas viss atstāja iespaidu arī uz mākslu.
Šajā darbā vēlos parādīt, kā uz sociāliem procesiem un sabiedrības izglītotākās daļas – literātu, filosofu, zinātnieku – uzskatiem reaģēja māksla, kā laika gaitā mainījās tās prioritātes un izteiksmes veids – no rotaļīgas dekorativitātes līdz klasiskai skaidrībai, kā mainījās tematika.
Par galveno darba uzdevumu izvirzīju apliecināt to, ka laikmeta idejiskie strāvojumi ir cieši saistīti ar norisēm mākslā.
I nodaļā dots vispārīgs laikmeta raksturojums, izklāstīti vēsturiskie apstākļi, kas nesaraujami saistīti ar idejām, kas kļuva aktuālas 18. gadsimta vēstures gaitā, tādējādi ietekmējot mākslinieku dzīvi un daiļradi. Otrajā apakšnodaļā seko Apgaismības ideju, kas izaugušas gan no sava laika sociālajiem apstākļiem, gan iepriekšējo gadsimtu filosofijas, raksturojums. Tas ir īpaši būtiski tādēļ, ka māksla jāskata sava laika valdošo ideju kontekstā, lai pilnībā varētu izprast tajā valdošās tendences.
Trešajā apakšnodaļā dots neliels ieskats apgaismotāju uzskatos par mākslu, un nozīmīgāko šajā laikā iznākušo darbu, kas skar mākslas zinātni, raksturojums.
Otrajā nodaļā mākslas saistība ar Apgaismības idejām skatīta konkrētāk – cik lielā mērā tās ietekmējušas konkrētu mākslinieku daiļradi un kādas izpausmes guvušas.
Rakstot darbu, izmantoju dažādus avotus – gan Interneta materiālus, gan grāmatas latviešu, krievu un angļu valodā. Tomēr visā materiālu klāstā bija salīdzinoši grūti atrast informāciju par Ž.B.Grēzu un M.K.Latūru, viņi lielākoties pieminēti dažās rindiņās. Tāpat diezgan maz rakstīts par apgaismotāju attieksmi pret mākslu.…
