Darbs ar klientiem prasa daudz enerģijas un īpašu cilvēkmīlestību. Tam, kurš strādā apkalpojošā sfērā, jābūt pietiekoši spēcīgai personībai, lai spētu komunicēt ar ļoti dažādiem un atšķirīgiem cilvēkiem.
Viesmīlis ir savas darba vietas seja. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs profesijas prestižs Latvijā, lai arī pamazām, bet nepārtraukti aug. Izglītotāki, zinošāki, prasīgāki kļūst arī viesi, klienti. Lai vai kā, tomēr pastāv nerakstīts likums – katrs klients ir zelta klients! Diemžēl šis princips līdz galam nestrādā, jo pastāv dažādi ārējie un iekšējie faktori, kas rada attiecīgu attieksmes un uzvedības kultūru pret indivīdu – šajā gadījumā apkalpes locekļu (viesmīļu) attieksmes un uzvedības izpausmes pret klientu. Šeit var runāt arī par sava veida diskrimināciju, aizspriedumiem un stereotipiem, kad cilvēks neatbilst kaut kādiem noteiktiem standartiem, principiem vai kritērijiem, kas it kā veido tā sauktā „zelta klienta” statusu. „Diskriminācija ir noteiktu cilvēku grupu ignorēšana vai cilvēka vai cilvēku grupas tiesību patvaļīga ierobežošana, un tā pārkāpj vienlīdzības pamatprincipu, kas nosaka cilvēku vienlīdzību likuma priekšā. Aizspriedumi ir noturīgi vispārinājumi par veselu cilvēku kategoriju. Attieksme, iepriekš pieņemts spriedums par kādu grupu (kategoriju)bez faktu pamatojuma. Aizspriedumi saistās ar attieksmi, bet diskriminācija saistās ar izturēšanos. Stereotipi ir aizspriedumu kombinācija. …