Добавить работы Отмеченные0
Работа успешно отмечена.

Отмеченные работы

Просмотренные0

Просмотренные работы

Корзина0
Работа успешно добавлена в корзину.

Корзина

Регистрация

интернет библиотека
Atlants.lv библиотека
7,49 € В корзину
Добавить в список желаний
Хочешь дешевле?
Идентификатор:761335
 
Автор:
Оценка:
Опубликованно: 28.02.2003.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 23 единиц
Ссылки: Использованы
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  IEVADS    3
1.  FSS UN BSS SALĪDZINĀJUMS    4
2.  Īss BSS stacijas apraksts    9
3.  Optisko šķiedru kabeļu līnijas montāža TV-centrā    14
3.2.  “Optiskā kabeļa ieguldīšana no 204.telpas (multipleksoru telpa) līdz 417.telpai BSS stacijā”    14
3.2.  Optisko šķiedru kabeļu līnijas izveidošana starp TV centru (202.telpa) un TV torni (204.telpa)    16
4.  Antenas parametri    19
4.1.  Antena    19
4.2.  Antenas piekares    19
4.3.  Ruporu apstarotājs    20
4.4.  Polarizācija    20
4.5.  Zudumi, kas rodas, signālam izejot caur brīvo telpu    21
4.6.  Vājinajums lietū    22
4.7.  Paraboliskie reflektori    22
4.8.  Paraboliskā reflektora pastiprināšanas koeficients    22
4.9.  Antenas efektivitāte    23
4.10.  Antenas trokšņi    24
4.11.  Apstarotāju galviņas    24
4.12.  Kāpēc ir vajadzīgi ruporu apstarotāji un LNA bloki    25
4.13.  Taisnstūra viļņvadi    25
5.  Sakaru līnijas detalizēts aprēķins    27
5.1 .  Faktori, kas iespaido signāla uztveršanu no pavadoņa    28
5.2.  Uztveršanas vietas izvietojums attiecībā pret pavadoņa pozīciju    29
5.3.  Vietas leņķis    29
4.4.  Azimuts    30
5.5.  Magnētiskais azimuts    31
5.6.  Sakaru līnijas virziens lejup    31
5.7.  Viļņa garums    31
5.8.  Zudumi, kas rodas, signālam ejot cauri brīvai telpai    32
5.9.  Antenas pastiprināšanas koeficients    32
5.10.  Daļēja caurlaidība    33
5.11.  Uztveršanas sistēmas trokšņa temperatūras noteikšana    34
5.12.  LNA ekvivalentā trokšņu temperatūra    34
5.13.  Pārejas trokšņi    35
5.14.  Antenas ekvivalentā trokšņu temperatūra    35
5.15.  Vominālais izturības koeficients    37
5.16.  Izmantojamais izturības koeficients    38
5.17.  Zudumu aprēķināšana antenas neprecīzas orientācijas dēļ    39
5.18.  Efektīva izotropu izstarojamā jauda    40
5.19.  Attiecība nesošā/troksnis    40
5.20.  Attiecība signāls/troksnis    41
5.21.  Ciparu sakaru līnijas aprēķins    42
5.22.  Sakaru kanāla caurlaidības spēja saskaņā ar Šenona teorēmu    42
5.23.  Kodēšanas efektivitāte    43
5.24.  Kļūdu iepriekšēja korekcija    44
5.25.  Zaudējumi darbā ar dekoderu    44
5.26.  Ciparu modulācija    44
5.27.  Sakaru līnijas aprēķina īsā forma pie skaidrām debesīm    45
5.28.  Atgriezenisku aprēķinu veikšana    47
5.29.  EIRP līmenis un antenas diametrs    48
5.30.  Stara platuma nozīme    48
5.31.  Sakaru satelītu izkliede    49
6.  Darba aizsardzība    51
  Secinājumi    56
  Izmantotās literatūras saraksts    59
Фрагмент работы

20.gadsimta beigas un 21.gadsimta sākums ir iezīmīgs ar strauju telekomunikāciju attīstību, kas skar visas cilvēka darbības sfēras. TV un radio aizņem īpašu vietu ikdienas dzīvē. Tāpēc tehnoloģiju attīstībai tieši šajā sfērā tiek pievērsta īpaša uzmanība un moderno ciparu tehnoloģiju ieviešana kļuva par loģisku turpinājumu TV un radio attīstībai. Kopējā Eiropas projekta DVB (Digital Video Broadcasting) panākumu augļus tagad plūc arī Latvijā. 2001.gada aprīlī tika veiksmīgi palaista pirmā Latvijā FSS (Fixed Satellite Station) stacija ar maksimālo caurlaides spēju 21 Mbit/s, kas ir ekvivalents 4 videokanāliem. Tomēr satelītsakaru izmantošanas plusi ir likuši aizdomāties arī citiem TV un radiokanāliem par translāciju caur satelītiem. Pati lielākā satelītu sakaru priekšrocība ir tā, ka sakari notiek no viena punkta (satelīta) uz vairākiem punktiem uzreiz (Skandināvijas un Austrumeiropas pilsētas- tieši tāda ir sistēmas Sirius- Nordic Satellite AB satelītu pārklājuma zona). Tomēr FSS stacija nevar apkalpot vairāk par 4 kanāliem.
Vairākumam kanālu ir jāierīko BSS (Broadcast Satellite Service) stacija, kurai maksimālā caurlaidības josla no viena multipleksora ir 38 Mbit/s (tas saistīts ar satelītu raidītāju fizikālajām īpašībām). Kopējais raidītāju skaits uz viena satelīta var sasniegt pat 40 vienības (sk. Sirius 2&3 BSS Frequency Plan pielikumā Nr.3). Uzskaitīšu galvenās BSS un FSS staciju atšķirības.
Tātad satelītu sistēmas, kas pārraida radiotelevīzijas programmas, var iedalīt divos dienestos: fiksēto satelītu (FSS) un raidošo satelītu (BSS). FSS- radiosakaru dienests starp virszemes stacijām (to sauc “teleport”, tieši tāpēc jaunā stacija ir nosaukta Riga Skyport), kas ir izvietotas noteiktos, fiksētos punktos, izmantojot vienu vai vairākus satelītus. Radiotelevīzijas programmu pārraides laikā izšķir tiešo un netiešo programmu dalīšanu. Tiešā programmu dalīšana notiek no FSS tieši uz virszemes raidstacijām bez starpstacijām. Netiešās programmu dalīšanas gadījumā programmas no virszemes FSS stacijas tiek tālāk sadalītas pa dažādiem virszemes tīkliem (radioreleju līnijas un kabeļu maģistrāles) uz dažādām virszemes raidstacijām. Rīgas FSS stacijas gadījumā kopējā pakete tiek pacelta uz satelītu, tad nodota satelītu kontroles stacijai Kankas (Zviedrija), kur šo paketi kodē un pastiprina. Tad to no jauna nosūta uz satelītu, kur kodēto signālu uztver Baltijas valstu kabeļtīklu operatori. To var uztvert arī jebkurš lietotājs, kura rīcībā ir individuālā satelītu sistēma DTH (Direct To Home).
Raidītāju jauda uz FSS satelītiem ir mazāka kā BSS satelītu raidītājiem. Tādus signālus parasti neuztver (vai slikti uztver) individuālās uztvērējiekārtas, jo augstas uztveršanas kvalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama dārgāka un sarežģītāka aparatūra.
FSS strādā dažādos frekvenču diapazonos (C un Ku), tomēr mūsu interesi saista tikai FSS satelīti, kas darbojas frekvencēs, kas savietojamas ar BSS frekvencēm (11,7...12,5 GHz). Katram BSS satelītam ir vairāki raidītāji- retranslatori, bet FSS satelītam- līdz desmit un vairāk retranslatoru, kas vienlaicīgi pārraida vairākas programmas. Uz doto brīdi daļa FSS raidošo staciju tiek būvētas pēc principa “daudz programmas uz vienu nesošo frekvenci”, kas ļauj ekonomiskāk tērēt raidītāja enerģētisko un frekvenču resursus.
Uz BSS attiecas radiosakaru dienests, kur signāli no kosmiskajām stacijām ir tieši paredzēti uztveršanai iedzīvotājiem. Pie tam par tiešu uzskata gan individuālo, gan kolektīvo uztveršanu. Pēdējā gadījumā pārraides programma tiek piegādāta abonentiem ar kādas virszemes sistēmas sadalītāju palīdzību- kabeļu vai ētera- nelielas jaudas raidītāju. Visus augstākminētos faktus apkopošu FSS un BSS staciju salīdzinājuma tabulā. …

Коментарий автора
Загрузить больше похожих работ

Atlants

Выбери способ авторизации

Э-почта + пароль

Э-почта + пароль

Неправильный адрес э-почты или пароль!
Войти

Забыл пароль?

Draugiem.pase
Facebook

Не зарегистрировался?

Зарегистрируйся и получи бесплатно!

Для того, чтобы получить бесплатные материалы с сайта Atlants.lv, необходимо зарегистрироваться. Это просто и займет всего несколько секунд.

Если ты уже зарегистрировался, то просто и сможешь скачивать бесплатные материалы.

Отменить Регистрация