Apvidvārdi novadnieka Jēkaba Janševska romānā "Dzimtene"

1.Valodas savdabības J. Janševska romānā „Dzimtene”.
1.1 Fonētika
Pilnībā nav iespējams ietvert plašā romāna valodas vispusību apskatu. Dažādos aspektos aplūkošu tikai tās raksturīgākās iezīmes, mēģinot atklāt, kur slēpjas valodas daudzkrāsainības savdabība.
Fonētiskā skatījumā izdalāmi vārdi, kas no atbilstošajiem literārās valodas ekvivalentiem atšķiras ar skanisko noformējumu.
Daļa no tiem pazīstami Dienvidkurzemes izloksnēs vai arī plašākā areālā un uzlūkojama par fonētiskiem dialektismiem. J. Janševskis, piemēram, ir lietojis vārdu mātaras ‘mētras’ „telpas bija pušķotas zaļiem.. zariem, kā arī mātarām un puķu vītnēm.” [2, 137], kas izplatīts galvenokārt Kurzemes izloksnē un , iespējams, ir senāks, nekā mētras. Romānā ir fiksēts Lejaskurzemes izloksnēm parastais līdzskaņa k iespraudums vārdā gukste (Citas lejzemnieku izloksnēs gurste) ‘izsukātu un savītu linu sauja’ „Un tīnas.. pildītas.. ar linu gurkstēm vai pat veseliem linu buntiņiem.”[2, 79]
Plašākā izlokšņu grupā un palaikam arī rakstu valodā pazīstami varianti rietrumi ‘rietumi’ „..no rietumu puses nākdama, bija liela, tumša mākoņa paļēmuse gandrīz visu apvāršņa pusi.. .”[1, 259], bārzda ’bārda’ „..bārzda viņam labi neauga, tā ka pietika ar ik pārnedēļas dzīšanu, kurpretim citi mēdza bārzdu dzīt ik nedēļas reiz.”[1, 2136], pavārds ‘pavards’ „Pa skursteni un pusvirus pievērtajām durvīm plūst iz pavārda un nama ārā raušu.. smarža..” [1, 150].

…