Apvienoto Nāciju Organizācija

Jau sen senos laikos katram “homo sapiens” bija izteikta tendence dzīvot kopā ar citiem “homo sapiens”, veidojot ciltis, kopienas, tautas… Pat ģimene ir ļoti spilgts tādas tendences piemērs – cilvēki negrib un baidās palikt vientulībā. Tāda uzvedība ir loģiski skaidrojama no bioloģiskiem, sociāliem un psiholoģiskiem viedokļiem. Tas ir dabiski, tas piemīt visām dzīvam būtnēm un tas ir harmonijā ar dabu, kuras neatņemama sastāvdaļa esam mēs – cilvēki.
Aplūkojot tādu tieksmi plašākā mērogā, valsts līmenī, mēs dabūsim starptautisko organizāciju pastāvēšanas nepieciešamības apliecinājumu no sava veida filozofiskā viedokļa, jo valsts ir cilvēku kopa, un kopai piemīt tādas pašas īpašības kā konkrētam indivīdam.
Protams, izņemot manu diezgan filozofisku teoriju par starptautisko organizāciju pastāvēšanu, ir arī vairāk lietišķs starptautisko organizāciju pastāvēšanas nepieciešamības paskaidrojums.
Starptautisko organizāciju pamatā vienmēr bijušas konkrētas intereses. Parasti tiek uzskatīts, ka valstis iestājas starptautiskajās organizācijās tieši tādēļ, ka rodas lielāka iespējamība sasniegt savus mērķus. Tas ir tādēļ, ka starptautiskajās organizācijās labums, kurš tiek iegūts ir lielāks nekā vienatnē sasniegtais. Sevišķi svarīgi tas ir jaunattīstības valstīm.…