-
Apziņa un bezapziņa
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Apziņa, apziņas stāvoklis | 4 |
2.1. | Galvas smadzeņu un apziņas savstarpējā saistība | 7 |
2.2. | Apziņa un kognitīvie procesi | 7 |
2.3. | Izmainītās apziņas stāvokļi | 8 |
3. | Bezapziņa | 10 |
4. | Secinājumi | 12 |
5. | Literatūras saraksts | 13 |
Bezapziņas apveidā tiek ietvertas psihiskās izpausmes, kas izpaužas sapnī; atbildes reakcijas, kuras izaicina nemanāmo, bet reāli darbojošajiem kairinātājiem; kustības, kas ir bijušas apzinātas, bet pateicoties atkārtojumam automatizējušās un tāpēc kļūst neapzinātas; dažādi stimuli darbībā, kuros nav apziņas mērķis, u.c. Bezapziņa ir tik specifiska cilvēka psihiskajās izpausmēs, tāpat kā apziņa.
Bezapziņa veido zemāko psihes līmeni. Bezapziņa – tas ir psihisko procesu, aktu un stāvokļu apkopojums, ierobežojot iedarbību, kuru ietekmē cilvēks nedod sev atskaiti. Esot psihiskam, bezapziņa sniedz tādu atspoguļojuma formu darbībām, kuru ietekmē tiek zaudēta orientācija laikā un darbības vietā, tiek traucēta runas uzvedības regulācija. Bezapziņā, atšķirībā no apziņas, nav iespējama mērķtiecīga kontrole pār izdarītām darbībām un to rezultātu novērtēšana.
Secinājumi.
Aplūkojot visu teoriju kopumā nevar izdalīt cilvēka psihiskos procesus un uzvedību tikai kā apzinātu vai bezapzinātu. Starp apziņu un bezapziņu pastāv mijiedarbība, kura regulē cilvēka uzvedību un psihiskos procesus. Katrā noteiktajā stāvoklī apziņa vai bezapziņa izpaužas spilgtāk. Bet tā kā bezapziņa ir cilvēka iekšējais virzošais spēks, tad tās izpausmes iet caur apziņu, psihiskajiem procesiem un uzvedību. Tāpat visi psihiskie procesi iet caur apziņu. Esot vienotībā, apziņa iespaido uz apzināto kā līdzeklis tiem procesiem, kuri netiek apzināti. Bet tik un tā neapzinātais atrodas apziņā, un tas tiek pārbaudīts ar uzmanības pārmaiņu veidā. Uzmanības laukā var būt ņemti tie momenti apziņā, kuri līdz tam netika apzināti. Tātad, apzinātais un neapzinātais pastāvīgi vijas caur apziņu un domu kustība saistīta ar šo attiecību vienam pret otru pastāvēšanu.
…
Apziņa radās filozofijā, un ir viens no pamat veidiem un augstākais līmenis cilvēka psihiskajā aktivitātē kā sociāla radība. Līdz pat mūsu dienām apziņa identificējās kopumā ar psihi. Bezapziņa, kā kopskaits psihiskajiem procesiem, operācijām un stāvokļiem, kas neizpaužas subjekta apziņā, filozofijā pirmo reizi bija noformulēta 18.gs. Laiebnics. 19.gs. bezapziņa kļūst par psiholoģisko pētījumu (I.F.Herberts, G.T.Fehners, V.Vundts). Jaunu stimulu bezapziņas izzināšanai sniedza Z.Freida darbi psihopatoloģijas laukā. Jau 20.gs. sākumā bija izveidojušies divi priekšstati par apziņu un bezapziņu. Pie apziņas sfēras var minēt visus psihiskos procesus, jo tā padodas cilvēka “Es” kontrolei, un tās produkti tiek apzināti. Tāpat uzvedība tiek apzināta un uz motivācijas pamata tiek veikta ar apzināšanu savām darbībām. Bezapziņas izpausmes – tās par, kurām pirmais sācis runāt Z.Freids, kas skar cilvēka personīgo bezapziņu. Tās ir vēlmes, domas, nodomi, vajadzības, izstumtās situācijas. Katrs no bezapziņas tipiem izpaužas dažādi, kas ir saistīts ar cilvēka uzvedību un apziņas regulāciju.
- Apziņa un bezapziņa
- Psiholoģiskie aizsargmehānismi personības attīstības teorijā
- Pusaudžu psiholoģija
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Psiholoģiskie aizsargmehānismi personības attīstības teorijā
Реферат для средней школы4
-
Pusaudžu psiholoģija
Реферат для средней школы12
-
Psihoanalīzes galvenās nozares
Реферат для средней школы7
-
Personību teoriju salīdzinājums
Реферат для средней школы3
-
Zigmunds Freids un viņa psihoanalīzes metode
Реферат для средней школы15
Оцененный!