Septiņdesmito gadu beigas un astoņdesmito gadu sākums tautsaimniecību uzņēmumiem bija saistīts ar brigādes darba organizācijas un stimulēšanas formu aktīvu ieviešanu ražošanas organizācijā. Brigāde tika uzskatīta par visprogresīvāko darba kolektīva organizācijas formu, kas atbilda zinātniski tehniskā progresa paātrināšanas, darba ražīguma un intensifikācijas un cilvēka personības īpašību formēšanās prasībām. Labošanas darbu iestādēs brigādes bija darba kolektīva organizatoriskais pamat posms. Neskatoties uz to, daži autori brigādē saskatīja nevis apvienojošo pirmsākumu, bet gan instrumentu, ar kuru labošanas darbu iestāžu administrācija veiksmīgi izmantoja šauru nozares interešu realizāciju, lai nodrošinātu plāna izpildi.
Līdz ar valstiskuma nostiprināšanos Latvijā, astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā būtiskas izmaiņas notika arī kriminālsodu un pirmkārt brīvības atņemšanas sodu tiesiskajā regulējumā. Visvairāk tas attiecas uz humānisma principu reālu ieviešanu brīvības atņemšanas soda izpildē.
Vispārējā politiskā nestabilitāte un ekonomiskā krīze labošanas darbu iestāžu ražotnēs, tieši tāpat kā citos valsts uzņēmumos, iedzina dziļu grūtību joslā, kas atstāja smagu iespaidu uz šo ražotņu darba rezultātiem. PSRS sabrukums un suverēnu valstu izveidošanās, politiskie un nacionālie konflikti noveda pie agrāk pastāvošā vienotā saimnieciskā mehānisma saišu pilnīgas vai būtiskas iziršanas. Labošanas darbu iestāžu nonākšana tirgus ekonomikas apstākļos izraisīja šo iestāžu darba būtisku pasliktināšanos visos to darbības virzienos.
Par ražošanas darbu apjoma krišanās un kontrahentu darba samazināšanās galvenajiem iemesliem kļuva materiāli tehnisko resursu trūkums, kam par iemeslu bija sagādes decentralizācija, saimnieciskās sadarbības saišu pārtrūkšana ar piegādātājiem, kā arī līdzekļu trūkums, lai norēķinātos par izejvielām, materiāliem un komplektējošajām daļām cenu liberalizācijas apstākļos.
Labošanas darbu iestāžu ražošanas tehniskās bāzes plaša mēroga sagrāve deviņdesmitajos gados, ilgstošo tiešo saišu iziršana ražošanas produkcijas izgatavošanas jomā, nespēja nodrošināt ražošanu ar centralizētu plānoto produkciju, degvielas un izejvielu fondiem, elektroenerģijas un citu materiāli tehnisko resursu limitiem noveda labošanas darbu iestāžu administrāciju tādos apstākļos, kuros vairs nebija iespējams darbu pielietot kā vienu no notiesāto labošanas pamatelementiem. Taču neskatoties uz to darbaudzināšanas pamata virziens ir un paliek notiesāto nodrošināšana ar darbu. Atbilstoši labošanas darbu likumdošanai labošanas darbu iestādes administrācijai ir jānodrošina notiesāto iesaistīšana sabiedriski lietderīgā darbā, ņemot vērā katra darba spējas un iespēju robežās, specialitāti. Šī nosacījuma praktiskā nozīme izpaužas tādējādi, ka labošanas darbu iestādes administrācijas pienākums ir visus darbspējīgos notiesātos nodrošināt ar atalgotu darbu. Viss iepriekš minētais tomēr liecina, ka likuma prasības šajā gadījumā netiek pildītas. Ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē darba procesos iesaistīto notiesāto skaits tikai mazināsies, rodas divi secinājumi. Pirmkārt, ja liels skaits notiesāto nevar tikt nodrošināts ar darbu, tad par darba audzinošo lomu attiecība uz šīs kategorijas notiesātajiem nav pat runas. Otrkārt, ja jau iepriekš ir skaidrs, ka viena vai otra likuma norma nav izpildāma, tad tā būtu jākoriģē, balstoties uz reālo stāvokli un uz šīs normas realizācijas iespējām attiecībā pret katru notiesāto.
Vispārzināms ir tas, ka līdz pat pēdējām laikam darba audzinošā loma tika pastiprināta ar morāliem un materiāliem stimuliem, taču taisnības labad jāsaka, ka pēc 1953.g. ne morālie, ne materiālie stimuli par notiesāto ieguldījumu darbā tīrā veidā netika pielietoti. Šie stimulējošie pasākumi vienmēr tika sasaistīti ar notiesātā uzvedību, par ko liecina trafaretais formulējums „par godprātīgu attieksmi pret darbu un priekšzīmīgu uzvedību”. Tātad, ja mēs patiešām piešķiram būtisku audzinošo lomu sabiedriski lietderīgam darbam brīvības atņemšanas vietās, tad būtu jāizdala kritēriji, kas ļautu notiesāto apbalvot nevis vispār, bet konkrēti par labu darbu, bez citiem blakus nosacījumiem.…
