SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
Referātā veiktā analīze ļauj izteikt šādus secinājumus
1. Ārējās tirdzniecības politiku uzskata par valsts budžeta un nodokļu politikas patstāvīgu virzienu, kura galvenais uzdevums ir ārējās tirdzniecības apjomu regulēšana ar nodokļu, subsīdiju un importa vai eksporta tiešo ierobežojumu starpniecību.
2. Atkarībā no tā, cik intensīva ir valsts institūciju piedalīšanās ārējās tirdzniecības attiecību regulēšanā, iedala brīvu tirdzniecību un protekcionismu.
3. Brīvā ārējā tirdzniecība, kad nav nekādu ne ekonomisku, ne politisku barjeru preču ievešanai no jebkuras citas zemes un preču izvešanai uz jebkuru citu valsti.
4. Valstis, kas īsteno brīvo ārējo tirdzniecību, brīvību ārējās ekonomiskās attiecībās, dēvē par valstīm ar atvērtu ekonomiku. Pie šādām valstīm pieder visas ES dalībvalstis. Atvērtas ekonomikas raksturs ir arī Latvijas tautsaimniecībai.
5. Protekcionisms ir pasākumu kopums, ko veic valsts, lai aizsargātu iekšējo tirgu no ārvalstu konkurences, kad valsts cenšas ierobežot tikai to preču importu, kuru ražošana pašu valstī nebūs iespējama vai tās būs daudz dārgākas par importa precēm. Mūsdienās ārējās tirdzniecības politika zināmā mērā ir protekcionisma politika.
6. Par valsts ārējās tirdzniecības politikas instrumentiem tiek uzskatīti tarifi un ārpus tarifu tirdzniecības ierobežojumi.
7. Tarifi ir valdības noteiktas importa nodokļu likmes, eksporta nodokļu likmes, ārzemju preču tranzīta nodokļu likmes. Tirdzniecībā izmantojams tarifs ir to preču saraksts, kuras tiek apliktas ar muitas nodevām.
8. Ārpus tarifu tirdzniecības ierobežojumi ir dažādas normas un priekšraksti, izņemot tarifus, kas ierobežo valsts eksportu vai importu. Pēdējo gadu laikā daudz valstu valdības aizvien biežāk sāk izmantot ārpus tarifu tirdzniecības ierobežojumus.
9. Brīvās tirdzniecības priekšrocības: paplašinās ražošanas apjoms, produkcijas izlaide gūst jaunus impulsus kas sekmē iekšzemes kopprodukta pieaugumu; veidojas nosacījumi iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, patēriņš kļūst daudzpusīgāks, resursu atdeve aug, ražošanas izmaksas un cenas pazeminās, konkurence kāpina efektivitāti, vietējie ražotāji ir spiesti neatpalikt no ārzemju konkurentiem.
10. Latvija ir maza valsts, un tāpēc tās ekonomika var funkcionēt tikai kā atvērta ekonomika, t.i., Latvijai daudz vairāk nekā lielajām valstīm jābūt orientētai uz ārējo tirdzniecību. To nosaka vispārzināmie apstākļi, kurus mainīt nav iespējams: ierobežota vietējo izejvielu bāze, valsts iekšējā tirgus maza ietilpība.
11. Pasaules Tirdzniecības organizācija tika dibināta lai aizstāvētu pasaules tirdzniecību no protekcionisma 1995. gada 1. janvārī.
12. Pasaules Tirdzniecības organizācija nosaka galvenās līgumsaistības valstu tirdzniecības iekšējās likumdošanas un noteikumu veidošanā un īstenošanā.
13. Pasaules Tirdzniecības organizāciju var uzskatīt par forumu valdībām, kurā veic sarunas par tirdzniecības līgumiem, risina tirdzniecības strīdus.
…
