Arheoloģiskie izrakumi Cēsu Riekstu kalnā 1980.gadā

Jau savā Cēsīs pavadītajā bērnībā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, ziemā ar kamaniņām laižoties lejā no Riekstkalniņa, es zināju, ka tas ir senais pilskalns. Kur es biju smēlies šādu informāciju nemāku pateikt, bet, acīmredzot, šis kalniņš tik ļoti atbilda maniem priekšstatiem pat to, kādam jābūt seno latviešu pilskalnam, ka tas bija pats par sevi saprotams. To, ka šo pilskalniņu apdzīvoja vendi un droši vien tādēļ Indriķa hronikā šī vieta nosaukta par Wenden, es uzzināju krietni vēlāk.
Indriķa un Atskaņu hronikas norāda uz divu blakus esošu piļu atrašanos Cēsīs XIII gs. pirmajā pusē. Ja par ordeņa pils atrašanās vietu strīdēties būtu muļķīgi, tad vendu apdzīvotās pils atrašanās vietas dēļ domas dalījās. Pastāvēja uzskats, ka Āraiši varēja būt tā vieta, kur atradušās senās Cēsis, un tātad arī vendu pilskalns. Lai nonāktu pie patiesības jautājumā par vendu jeb vecās Cēsu pils atrašanās vietu, pirmos izrakumus Riekstu kalnā 1884. gadā veica Cēsu mācītājs G. Fīrhufs.1 Konstatējot sena mūra paliekas, tika iegūts arguments par labu Riekstu kalna versijai. Par Riekstkalniņu, gan sakarā ar Autīnes pils atrašanās vietas meklējumiem, 1878. gadā interesi izrādījis jau grāfs K. fon Zīvers, bet 1883. gadā Riekstu kalnu uzmērījis P. Abuls.2 1888. gadā vēsturnieks L. of Menāra pauda domu, ka starp Cēsu mūra pili un Riekstkalniņu pastāvējis mūrēts tilts.3 Arī pagājušā gadsimta divdesmitajos gados šai vietā tika veikti pavisam nelieli, skolotāja K. Ašmaņa vadīti izrakumi, kuru laikā gūtie atradumi skatāmi Cēsu muzejā.
Tikai 1980. gada vasarā un rudenī, Cēsu pils parka rekonstrukcijas projekta ietvaros tika veikti arheoloģiskie izrakumi. Tos veica Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta arheoloģiskā ekspedīcija Jāņa Apala vadībā, un šajos izrakumos tika atsegta 580m² liela platība, pārsijājot apmēram 400m³ grunts.…