Astronomija. Pēdējos dzīves gados Arhimēds nodarbojās ar astronomisko darbību un viņa galvenais atklājums astronomijā ir “sfēras,” ko bija izveidojis pirms savas nāves. Pateicoties šiem modeļiem Arhimēds noskaidroja Saules diska leņķisko diametru. Pamatojums šim atklājumam ir stāsts par viņa radīto astronomisko sfēru un "Psammita" darbs, kurā zinātnieks cenšas saskaitīt smilšu graudus Visumā. Arhimēds bija pirmais zinātnes vēsturē, kurš salīdzināja divas pasaules sistēmas - heliocentrisko un ģeocentrisko. Arhimēds rakstīja: "Lielākā daļa astronomu uzskata, ka pasaule ir bumba, kas atrodas starp Zemes un Saules centriem." Tādējādi viņš apzinājās pasaules lielumu un saprata, ka tā ir ierobežota. Tas viņam ļāva pabeigt aprēķinus līdz galam.
Kara tehnika. Arhimēds bija ievērojamākais sava laika inženieris, viņam bija liela nozīme mehānikas jomā. Viņš bija pirmais zinātnieks, kas daudz laika veltījis kara tehnikas izgudrojumiem. Cīņās starp Romu un Kartāgu galvenais jautājums bija par to, kurš pārvaldīs Sicīliju. Sirakūzas aizsardzības plānos kara tehnikas izmantošana ieņēma ievērojamu vietu un Arhimēdam bija milzīga loma. Arhimēda gādībā sirakūzieši uzcēla daudz dažādu nozīmju mašīnas. Romiešu sauszemes armija bija pārsteigta no metāliskā šāviņu “kastes,” kas izraisīja milzīgo akmeņu “lietu”, kurš tika uzgāzts uz romiešu karavīriem. Nekas nevarēja stāties pretī šim spēkam un kaujas mašīnu varenībai.
…
