Kas ir “Datu arhivēšana”? Tas nozīmē- datu saspiešana un būtiska faila izmēra samazināšana. Ar arhivēšanu mums ir nācies sastapties ļoti bieži, piemēram, kad bija nepieciešamība aiznest kādu ļoti svarīgu dokumentu uz mājām, lai vēlāk to apskatītu vai palabotu. Bet- bija zināmas grūtības izdarīt minēto, jo disketes neļāva ierakstīt tajās liela izmēra failu. Un te, lūk, palīgā nāk t.s. arhivatori jeb failu saspiedēji. To darbības principus un pašus arhivatorus tātad apskatīšu zemāk.
Datu arhivēšana ir dotās informācijas glabāšanai vai pārsūtīšanai nepieciešamā datu daudzuma samazināšanas process, tipiski izmantojot kodēšanas tehnoloģijas. Arhivatori tās ir programmas, kuras realizē arhivāciju un ļauj veidot un atarhivēt izveidotos arhīvus.
Arī mūsdienu apstākļos, CD/DVD ierakstošo iekārtu pieejamības, lielizmēra cieto disku, kuru apjoms sniedzas desmitos un pat simtos gigabaitu datu saspiešanas jautājums vēl joprojām ir pietiekami aktuāls. Datu arhivēšana un saspiešana droši vien arī paliks aktuāla turpmāk arvien pieaugošo glabājamo un pārsūtāmo datu apjomu dēļ. Datu arhivācija ir cieši saistīta arī ar datu rezerves kopiju veidošanu un līdz ar to datorsistēmas aizsardzību pret apzinātu, neapzinātu vai datorvīrusa izraisītu datu bojāšanu.
Programmas arhivatori (saspiedēji) ļauj ievietot failu kopijas arhīvā, ekstraktēt failus no arhīva, apskatīt arhīva saturu, testēt arhīva veselumu, dzēst un atjaunot arhīvā esošos failus, uzstādīt piekļuves paroles arhīvā esošo failu apskatei vai ekstraktēšanai utt. Dažādas arhivācijas programmas atšķiras ar arhīvu failu formātu, darbības ātrumu, datu saspiešanas pakāpi, piedāvāto pakalpojumu klāstu, lietošanas ērtumu un citiem rādītājiem.
Ko nozīmē- “arhivatori”?
Arhivatori- tās ir programmas, kas ļauj būtiski samazināt faila izmērus, tādejādi atstājot arvien vairāk brīvās vietas cietajā diskā(Hard Disk Drive). Katrs no tiem, var teikt, darbojas savādāk nekā citi, bet tomēr, darbības principi visiem viņiem kopumā sakrīt: failos (to struktūrā) ir kaut kādi elementi, kas ik pa laikam atkārtojas, tādejādi veidojot līdzīgu elementu jeb simbolu virknes, un tik tiešām nav nekādas vajadzības turēt uz partīcijas tos visus vienlaicīgi. Arhivatora uzdevums ir- atrast visus šos elementus (fragmentus), kuri atkārtojas, un ierakstīt to vietā kāda cita rakstura informāciju, pēc kuras vēlāk varētu visus šos datus 100% atjaunot, t.i.- atgriezt tiem to “izskatu”, kāds bijis pirms arhivēšanu uzsākot. Ir skaidri zināms, ka katram failu tipam arhivatora efektivitāte būs atšķirīga. Teiksim, teksta failus būs iespējams saspiest divas reizes, melnbaltās bildes- no 2-10 reizēm! Bet, lai cik jaudīgs nebūtu mūsu arhivators, tādus failus kā *.mp3, *.exe tas spēs saspiest tikai par 1-3%! Šos failus gandrīz nav iespējams saspiest, to attiecīgās iekšējās struktūras dēļ. Pie tām, dažas programmas un grafiskie faili (piem. Tif Compressed formāta) ir praktiski nesaspiežami, tā kā tie jau ir saspiesti. Kopumā var secināt to, ka arhivatori dod ieguvumu reāli pusotru -divas reizes.…
