Ārlietu ministrs Vilhelms Munters

SECINĀJUMI
Lai arī Vilhelmu Munteru var raksturot kā vispretrunīgāk vērtēto cilvēku Latvijas vēsturē, balstoties uz viņa karjeras veikumu un sadarbošanos ar PSRS VDK un citām Padomju amatpersonām, viennozīmīgi viņu nevar dēvēt par valsts nodevēju. Lai gan viņš pēc tautības bija vācietis un savu latviskumu publiskoja PSRS laikā, lai iegūtu labāku režīmam atbilstošu izcelsmi, viņš gandrīz visu savu mūžu bija nodzīvojis Latvijā un vairāk gandrīz divdesmit gadus strādāja Latvijas valsts labā Ārlietu ministrijā, panākot daudzu svarīgu starptautisko līgumu parakstīšanu, vedot sarunas ar citu valstu pārstāvjiem, veltot sevi pilnībā profesionālajai karjerai. Viņš darbu sāka no viszemākā iegūstamā, 3. šķiras sekretāra amata, pateicoties savām bagātajām svešvalodu zināšanām. Tikai gūstot atzinību pakāpeniski kāpa pa karjeras kāpnēm. Protams, nenoliedzami Ārlietu ministra posteni ieguva Kārļa Ulmaņa atbalsta dēļ, jo bija ilgu gadus sadarbojies var viņu un neoficiāli veicis viņa privātsekretāra funkcijas. Parlamentārajā Latvijas valsts laikā viņš šādā amatā viņš nebūtu iecelts politisko pretinieku un nelatviskās izcelsmes dēļ.
Laika periodā līdz PSRS okupācijai, kas sākās līdz ar t.s. “Bāzu līguma” parakstīšanu, ko arī veica V. Munters, viņu varētu pat raksturot kā Latvijas patriotu, neraugoties uz izcelsmi un laulībām ar krievu sievieti, kura dažos pētījumos tiek uzskatīta par spiedzi. Viņš strādāja valsts labā, atbalstīja K. Ulmaņa valsts apvērsumu un īstenoto nacionālismu. Kā mūsdienu vēsturnieki ir secinājuši, V. Munteru un K. Ulmaņa valdību nevar vainot pie Latvijas okupācijas, jo no tās ar apzinātajiem vietējiem cilvēkresursiem, militāro aprīkojumu un starptautiskajiem drošības līgumiem nevarēja 1939. gadā vairs panākt. Valdībai tikai varētu pārmest informācijas noklusēšanu un atklātas politikas atspoguļojumu presē.
…