Ievads
Pieaudzis cilvēks trešdaļu mūža pavada darbā, radot sabiedrības materiālās un garīgas vērtības. Darba apstākļiem un darba videi var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz cilvēka veselību un labsajūtu. Darbs piešķir cilvēka dzīvei jēgu, dod iespēju būt ekonomiski neatkarīgam, veicina sociālo labklājību. No otras puses, pārmērīga darba slodze un darba vides kaitīgie faktori var negatīvi ietekmēt cilvēku.
Darbs var nodarīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai. Visbiežāk ir sastopamas ķermeņa traumas nelaimes gadījumu rezultātā un arodslimības. Tomēr veselības jēdziens plašākā nozīmē, ietver ne tikai veselībai nodarīto kaitējumu, darbinieku neapmierinātību, ko radījuši dažādi darba aspekti – vienveidīgs darbs, saskarsmes trūkums, nepietiekama patstāvība, darba laiks, kas bieži neatbilst personiskās un sabiedriskās dzīves vajadzībām. Šie ir tikai nedaudzi piemēri tam, kādu negatīvu ietekmi var radīt darba apstākļi.
3. Arodveselība vēsturiskā skatījumā
Arodveselībai un darba higienai ir sena pagatne. Zinātniskās medicīnas pamatlicējs Hipokrāts, lai noskaidrotu dažādu slimību celoņus, pieversa uzmanību darbam, apkārtējai viedei, veselīgam dzīvesveidam. Ir pieradījumi, ka Hipokrāts aprakstījis slimības, ar kurām svina raktuvēs strādājošie.
17.gadsimta beigās un 18.gadsimta sākumā parādījas pirmie raksti par slimībām saistībā ar arodu. Itāļu ārsts Ramacīni (Ramazzini) aprakstīja plaušu putekļu slimības. 19.gadsimta sākumā sakarā ar strauju industriācijas attīstību pieauga nelaimws gadījumi darbā un arodslimības. Kaitīgie izmeši no rūpnīcam piesarņoja vidi. Radās nepieciešamība veikt labaratoriskos un ekperementālos pētījumus. Pateicoties L. pastēra, R. Koha, E. Parksa, M. Pettenkofera un M. Rubnera ieguldījumam pētniecības jomā preventīvā medicīna nostabilizējas kā zinātne.
…
