Ārvalstu valsts un tiesību vēsture

1. Napoleona kodeks (1804.g.).


Francijas Civilkodekss jeb Napoleona kodekss ir tiesību akts, kas racionalizēja Civiltiesības un kļūva par stimulu kodifikācijas procesam daudzās pasaules valstīs. Napoleona kodeksu 1804. gadā pieņēma pirmais Francijas konsuls Napoleons Bonaparts, pamatojoties uz romiešu tiesibām, tas tika veidots uz institucionālas sistēmas un sasatvēja no ievada un trīm sējumiem.1
19. gadsimta sākumā, kad Francija bija varenākā lielvalsts Eiropā, tas vadošais līderis bija Napoleons Bonaparts. Savas valdīšanas laikā viņš bija guvis plašu tautas atbalstu, jo solija gan valsts sakartotību, gan arī amatus valast pārvaldē. Tāpat, meklēdamas atbalstu pie zemniekiem, viņš neatņēma tiem franču revolūcijas laikā iegūtos īpašumus.Napoleons atbalstīja un paplašīnāja tirdzniecību un rūpniecību, kā rezultātā radās aizvien jaunas darba vietas un preču cenas kļūva zemākas, zemniekime pieejamākas. Papildus visam izmaiņam, kas tika ievestas, lai uzlabotu valasts līmeni, Napoleons radīja, ko tādu, kas tālāk veica izmaiņas daudzos 19. gadsimta likumos, kā arī joprojām ir pamatā musdienu franču Civilkodeksam. …