Mūsdienu sabiedrībai ir straujš, rūpju pilns dzīves ritms. Mēs esam gana aizņemti ar ikdienišķām lietām. Skumji, bet maz laika atliek padomāt par cilvēkiem sev apkārt.
Pasaulē notiek daudz nelaimes gadījumu – ugunsgrēki, plūdi, avārijas un ir neskaitāmas slimības, kuru rezultātā iedzīvotāji tiek ievainoti vai iet bojā. Tāda ir dzīve un nereti mums ar to jāsamierinās. Mēs par to šausmināmies un reizēm domājam, kā mēs šiem ievainotajiem varam palīdzēt, lai viņi neaizietu bojā. Vai tas vispār ir iespējams? Daudziem šķiet, ka tas nav iespējams, bet izrādās, ka tā nav patiesība. Ir daudz tādu gadījumu, kad nododot tikai nelielu daļu savas asinis, var izglābt dzīvību, kura pasaulei ir nozīmīga.
Mēs nespējam paredzēt nākotni un nezinām, kas ar mums notiks rīt vai parīt. Iespējams tieši tev vajadzēs palīdzību – asinis. Būs par vēlu domāt, vai bija pareizi nenodot tās.
Lai kā mēs to noliegtu, bet ar katru gadu dāvanām šajā pasaulē kļūst aizvien lielāka nozīme un vajadzība pēc tām acīmredzot pieaug. Vai ir iespējams saskaitīt uzdāvinātās un saņemtās dāvanas trīs gadu laikā? Pēc darba autores domām ir maz šādu cilvēku, kuri zina uzdāvināto un saņemto dāvanu skaitu un visas tās spēj atcerēties. Šķiet, ka cilvēki palikuši dāsnāki viens pret otru. Bet vai viena no šīm uzdāvinātajām dāvanām nevarētu būt asinis, ar kurām var neizsakāmi iepriecināt kādu? Kādu, kurš mūžam par to būs pateicīgs un to nekad neaizmirsīs.…
