Asparagīnskābe, glutamīnskābe, histidīns

Secinājumi
Histamīns, glutamīnskābe un asparagīnskābe pieder pie proteinogēnām (t. i. olbaltumvielu sintēzē izmantojamām aminoskābēm). Turklāt histidīns ir pieskaitāms neaizstājamām aminoskābēm (organisms var sintēzēt to tikai daļēji un histidīns galvenokārt ir jāuzņem ar uzturu), bet asparagīnskābe un glutamīnskābe – pie aizstājamām (organisms var sintēzēt to patstāvīgi).
Aminoskābēm ir svarīga loma cilvēka organismā. Asparagīnskābe kalpo par mediatoru centralā nervu sistēmā, piedalās urīnvielas veidošanā. Tā pārveido ogļhidrātus muskuļu enerģija. Asparagīnskābe ietilpst imūnglobulīnu un antivielu sastāvā. Tās trūkums samazina DNS un RNS sintēzes procesus, kā arī attīstās imūnsistēmas traucējumi.
Glutamīnskābe palielina galvas smadzeņu šūnu aktivitāti, tā ir enerģijas avots nieru un gremošanas sistēmas darbībai, īpaši badošanas laikā. Glutamīnskābe uzlabo atmiņu, stimulē intelektuālo darbību. Trūkums izraisa nervu šunu pāruzbudinājumu un bojā eju. Ar glutamīnskābes metabolismu ir saistīta laterālā amiotrofiskā skleroze – lēni progresējoša centrālās nervu sistēmas deģeneratīvā slimība ar neatgriezeniskiem efektiem.
Histidīns ir neazistājama aminoskābe, kas īpaši nepieciešama bērniem. Tas ir nepieciešams organisma augšanas periodā un atjaunošanās procesos. Histidīnu izmanto reimatoīdo artrītu, kuņga čūlu, hepatīta, anēmiju ārstēšanai (piedalas sarkano un balto asins ķermenīšu veidošanā), tas palīdz organismam absorbēt ultravioletus starus.
Ar histidīna vielmaiņu saistīta patoloģija – histidinēmija – organismā trūkst fermenta histidāzes, tā ir deģeneratīvā slimība, kas skar gandrīz visas organisma sistēmas. Histidīna trūkums izraisa arī dzirdes pavājināšanos un fibromialģiju.
Histamīns piedalas arī ātro alerģisko reakciju un iekaisuma procesu regulācijā.

…