Mūsdienās viena no visizplatītākajām un progresējošākajām slimībām ir astma. Zinātnieki runā, ka tā līdz 2015.gadam varētu piemeklēt pat pusi eiropiešu. Astma sastopama 300 reižu biežāk nekā sirds išēmiskā slimība,33 reizes biežāk nekā plaušu vēzis.
Dati liecina, ka ar bronhiālo astmu pasaulē slimo ap 300 miljoniem cilvēku, aptuveni 5% planētas iedzīvotāju. Pēc Pasaules Veselības organizācijas 2001.gada datiem bronhiāla astma ir nāves cēlonis 0,4% gadījumu, t.i., katru gadu no astmas pasaulē mirst ap 180000 cilvēku. Bronhiālā astma nav starp biežākajiem nāve cēloņiem, taču svarīgākais, ka liela daļa no šiem nāves gadījumiem ir novēršami. Bronhiālo astmu novēro jebkurā vecuma grupā, taču pārsvarā ar to saslimst bērnībā. Tā ir biežākā hroniskā slimība bērniem un biežākais skolas kavējumu cēlonis kādas slimības dēļ. Saslimstība ar astmu pasaulē pēdējo 15 gadu laikā ir dubultojusies. Šis saslimstības ar astmu pieaugums ir viena no lielākajām modernās medicīnas mistērijām. Vairāk nekā 10% bērnu ir astmas simptomi, savukārt tādās valstīs kā Kanāda, Austrālija un Lielbritānija pat līdz 30%. ASV pēdējo divdesmit gadu laikā saslimstība ir vismaz dubultojusies (no 6,7 miljoniem slimnieku 1980.gadā līdz aptuveni 17,3 miljoniem 1998.gadā). Arī Eiropā pēc tikko publicētās „European Lung White Book” datiem saslimstība ar astmu pēdējos 10 gados ir divkāršojusies. Jāuzsver, ka, vērtējot astmas radīto slogu, svarīga ir ne tikai saslimstība un mirstība, bet arī slimības radītais sociālās sekas un ekonomiskās izmaksas.…
