ASV dolārs starptautiskajā finanšu sistēmā

SECINĀJUMI
• Pēc Otrā pasaules kara nobeiguma tika ieviesta jauna valūtu sistēma – Bretonvudas sistēma, kura izveidota uz dolāra hegemonijas. Zelts tika izņemt no apgrozības. Pēc diviem pasaules kariem daudzkārt pieauga ASV ekonomiskais spēks, un ASV kļuva par pasaules hegemonu, pasaules valūtas vietu ieņēma dolārs, sākās pasaules ekonomikas dolārizācija.
• Bretonvudas sistēmas pamatprincipi: reizē ar zeltu par starptautisku maksājuma līdzekli un rezervju valūtu kļūst nacionālā naudas vienība – ASV dolārs; vadošās valūtas – ASV dolāra kurss fiksēts attiecībā pret zeltu: 31,1 grams = 35$; ASV dolārs apmainās uz zeltu bez ierobežojumiem – tas nozīmē, ka dolāra emisijai jāatbilst ASV zelta un valūtu krājumiem; tiek noteikti valstu-dalībnieku valūtu apmaiņas kursi attiecībā pret ASV dolāru; valstu centrālas bankas atbalsta savas valūtas stabilo kursu attiecībā pret dolāru ar valūtas intervences palīdzību (±1%). Tiek izveidoti Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds.
• Līdz 1974. gadam. Dolārs sasniedzis savu apogeju, bet perioda beigās sākās viņa nozīmības strauja pazemināšana. Rādās jauni ASV konkurenti – Japāna un Apvienotā Eiropa kopējā tirgus formā. Tas ir viens no Bretonvudas sistēmas sabrukuma cēloņiem, kas savukārt veicināja jaunas Jamaikas sistēmas izveidošanu. Sākot no 1971. gada, ASV dolārs nav oficiāli nodrošināts ar zeltu. Tas izraisīja nekontrolējamu naudas emisiju un ASV valsts ārēja parāda augšanu.
• Uzskatot eiro par dolāra konkurentu, ASV sāka propagandēt dolārizācijas priekšrocības. Pirmkārt, Āfrikas un Latīniskas Amerikas valstīm ar nestabilu ekonomisku situāciju, kurus savieno ar ASV ciešas ekonomiskas saistības. Izplatīts dolārizācijas veids - neoficiāla dolārizācija. Ja nacionāla valūta ir nestabila, iedzīvotāji atzīst par labāku slēgt darījumus ASV dolāros, lai nepazaudētu naudu uz kursa svārstības starp valūtām. Tas nozīmē, ka ASV dolāru izmanto visā pasaulē, nevis reģionos, cieši saistītās ar ASV.
…