Atkritumi un vides ētika

Mēs daudz laika savā dzīvē pavadām atkritumu apsaimniekošanā: mazgājamies, izņemam atkritumus, šķirojam otrreiz izmantojamos materiālus, ejam uz tualeti, izdzēšam e-pastu, noņemam vecas drēbes, ko aiznest labdarībai, piepildām komposta tvertni, veicam vairākus uzdevumus, lai ietaupītu laiku. Bet atkritumu ir daudz vairāk nekā tā, no kā mēs vēlamies atbrīvoties vai no tā izvairīties. Atkritumu ideja var izraisīt emociju un morālu satraukumu, mīnu lauku, kas ir daudz plašāks par atkritumiem (The Ethics of…, 2006). Piesārņojums no atkritumiem pasliktinās mūsu veselību, resursu izsīkums apdraud mūsu dzīves līmeni, klimata pārmaiņas apdraud mūsu mājas, bioloģiskās daudzveidības samazināšana rada potenciālo zāļu zaudēšanu nozīmē, ka mēs pazaudējam bailes un skaistuma avotu. Tieši tad antropocentriskā ētika apgalvo, ka mums ir pienākums cienīt apkārtējo vidi cilvēku labklājības (Environmental Ethics, (b.g.)). Atkritumi nav tikai vides problēma, bet arī zaudējums ekonomikai. Eiropas iedzīvotāji vidēji saražo 481 kg sadzīves atkritumu gadā. Arvien vairāk šo atkritumu pārstrādā vai kompostē un arvien mazāk nonāk atkritumu poligonos (Atkritumi – problēma vai…, 2014).