Atmiņa ir mūsu saprāta spēja fiksēt informāciju, to uzglabāt un, kad vajadzīgs, reproducēt vai aktualizēt.
Atmiņa ir spēja saglabāt un atcerēties iepriekšējo pieredzi.
Atmiņa savieno pagātni, tagadni un nākotni, un tai ir svarīga loma izziņas, attīstības un mācību procesā. No tā, ko agrāk esam uztvēruši, pārdzīvojuši, redzējuši, nekas nepazūd, tikai it kā paslēpjas nepieejamās vai grūti atrodamās vietās. Dažkārt šī informācija var uzpeldēt arī tad, kad priekšmeti vai notikumi uz mums vairs tieši neiedarbojas.
Psiholoģijā atmiņu pieskaita tai psihisko procesu kategorijai, kas piedalās jebkuru citu psihisku procesu nodrošināšanā.
Atmiņas struktūra
Atmiņas struktūra izšķirama:
Sensorā atmiņa – tā uzkrāj informāciju receptoru līmenī. Informācijas glabāšanas ilgums ir apmēram viena sekundes ceturtdaļa. Sensorās atmiņas apjoms ir liels, jo informācija pienāk nepārtraukti.
Īslaicīgā atmiņa – tā nodrošina informācijas noturēšanu 1 – 20 minūtes. Šajā laikā informācija tiek izvērtēta: daļa informācijas pāriet ilgstošajā atmiņā, daļa tiek dzēsta. Vidēji atmiņa spēj uzglabāt vienlaicīgi 7+/-2 elementus, atkarībā no informācijas sarežģītības pakāpes
Ilglaicīgā atmiņa – informācijas uzglabāšanas apjoms un ilgums ir atkarīgs no katras personas individuālajām īpašībām.…
