Atmiņa dod iespēju uzkrāt pieredzi un ir viens no cilvēka personības un individualitātes veidošanās, viņa “es” nepārtrauktas eksistences nosacījumiem.
Pateicoties atmiņai tiek uzkrātas zināšanas, kuras tiek izmantotas atbilstoši vajadzībām. Bez atmiņas cilvēks nepārtraukti atrastos jaundzimušā bērna stāvoklī. Tas nespētu pat iemācīties staigāt, jo momentā aizmirstu kustības.
Daudzi cilvēki neprata ne lasīt, ne rakstīt. Atmiņa - precīza atcerēšanās - bija vienīgais pieredzes un zināšanu uzglabāšanas veids. Mūsdienās cilvēks saņem aizvien vairāk informāciju. Laika gaitā izveidojušies dažādi tās uzglabāšanas veidi( tehnikas attīstība, dažādi pierakstu veidi un grāmatas), sākot no rokasgrāmatām, enciklopēdijām, vārdnīcām līdz kompjuterizētām datu bankām un programmām. Atmiņas procesu fizioloģiskais pamats ir nervu pagaidu sakari, kas rodas, nostiprinās un aktivizējas galvas smadzeņu garozā.
Tas, ko agrāk esam uztvēruši, pārdzīvojuši, darījuši, var zināmos apstākļos mūsu atmiņā atveidoties arī tad, kad šie priekšmeti vai notikumi uz mums vairs tieši neiedarbojas. Šādu procesu sauc par atmiņu.
Atmiņas pamatprocesi ir iegaumēšana, saglabāšana, reproducēšana, atpazīšana un aizmiršana.
Kaut ko uztverot, pildot kādu darbību, kaut ko pārdzīvojot, centrālajā nervu sistēmā veidojas sarežģītas pagaidu sakaru virknes. To veidošanās un aktualizācija ir atmiņas fizioloģiskais pamats. Kad pagaidu sakari ir pietiekami nostiprinājušies, tie saglabājas un var atkal atjaunoties, “atdzīvoties”. Ja aktualizācija notiek situācijā, kurā mēs agrāk notikušo no jauna neuztveram, tad šādu procesu sauc par reproducēšanu. Ja pagaidu sakari atjaunojas tikai tad, kad mēs atkal sastopamies ar agrāk uztverto priekšmetu vai parādību, un tikai tad to pazīstam, tad jārunā par atpazīšanu. Ja mēs agrāk redzēto vai notikušo nespējam ne reproducēt, ne atpazīt, tad saglabāšanai nepieciešamie pagaidu sakari izdzisuši. Šādos gadījumos sakām, ka notikusi aizmiršana.
Tā kā īstenībā sastopamās parādības – priekšmeti, notikumi, izjūtas – ir savstarpēji saistītas, tad tās arī atmiņā saglabājas un tiek reproducētas nevis izolēti, bet saistībā cita ar citu. Rodas komplicētas sakaru ķēdes. Tās sauc par asociācijām.…
