-
Atmosfēras spiediens un vējš
Janvāra izbāru kartē (1.att.) redzams, ka zemāka gaisa spiediena josla, kur vidējais gaisa spiediens ir ap 1010 mb stiepjas gar ekvatoru. Uz ziemeļiem un dienvidiem no šīs joslas, it sevišķi ap 30 - 35 platuma grādiem ir augsts gaisa spiediens, sevišķi virs okeāniem (subtropu maksimums). Tālāk uz ziemeļiem virs kontinentiem ir augsts gaisa spiediens, sevišķi virs Āzijas kontinenta (Āzijas jeb Sibīrijas maksimums), proti, līdz 1040 mb. Virs okeāniem šajā zonā turpretī ir zems gaisa spiediens. Ļoti nozīmīgs zema gaisa spiediena apgabals ir virs Islandes (Islandes minimums) (3.att.), kur centra gaisa spiediens ir zemāks par 1000 mb. Otrs raksturīgs gaisa spiediena minimums Klusā okeāna ziemeļos ir ap Aleutu salām. Polārajā apgabalā gaisa spiediens atkal ir augstāks līdz 1025 mb. Dienvidu puslodē no subtropu maksimumiem virzienā uz lielākiem platuma grādiem gaisa spiediens samazinās no 1025 mb līdz 995 mb, bet Antarktīdā atkal kļūst lielāks līdz1010 mb. [1] .
Vasarā gaisa spiediena sadalījums ir savādāks (2.att.). Jūlijā ekvatoriālā depresija ar gaisa spiedienu ap 1013 mb pavirzīta nedaudz uz ziemeļiem. Subtropu maksimumi ar gaisa spiedienu 1021 – 1024 mb atrodas virs Atlantija un Klusa okeāna un daudz izteiktāki nekā ziemā. Islande gaisa spiediena minimums kļuvis daudz vājāks (gaisa spiediens tā centrā palielinājies no 995 mb līdz 1010 mb) un Aleutu salu rajonā pilnīgi izzudis, bet Āzijas kontinenta maksimuma vietā radies minimums, kur gaisa spiediens centrā zemāks par 1000 mb. Dienvidu puslodē subtropu gaisa spiediena maksimumi paplašinājušies, saplūstot ar kontinenta gaisa spiediena maksimumiem.…
Darbs ir ļoti augstā līmenī un raksturo gaisa spiedienu un vēju. Darbā ir 6.attēli un 1.tabula. Ir visas atsauces. Gaiss sastāv no molekulām. Zeme tās pievelk tāpat kā mūs, kā ūdeni okeānos. Tāpat kā mēs spiežam ar savu svaru uz Zemi, tā gaisa masa, kas aptver Zemeslodi, spiež uz visu, kas tajā atrodas. Tāpēc to sauc arī par atmosfēras smaguma spiedienu [5]. Atmosfēras spiediens– Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsas. Atmosfēras spiediens ir tik liels, ar kādu spēku spiež virs ķermeņa esošais gaisa slānis. Ķermenis neizkustas no vietas un turpina atrasties līdzsvarā, it kā nedz gaiss, nedz ūdens to nespiestu. Šādos apstākļos ķermeni aptverošās vides, piemēram, gaisa vai ūdens spiedienu sauc par statisko spiedienu. Atmosfērā tas ir aerostatiskais spiediens, ūdenī – hidrostatiskais spiediens. Atmosfēras spiediena mērvienības ir Hg stabiņa augstums milimetros (mm), milibāros (mb), paskālos (Pa) vai atmosfērās. Par normālu gaisa spiedienu uzskata 760 mm dzīvsudraba stabiņa augstumu, kas pie 00 C uz 45 platuma grāda ir jūras līmenī. Normāls gaisa spiediens (760 mm) atbilst 101325 Pa jeb 1013,25 mb (1 mm Hg = 1,333 mb = 133,332 Pa = 1 atmosfēra). Atmosfēras gaisa spiedienu mēra ar barometru (dzīvsudraba (trauka, sifona un sifona trauka barometri) un metāla barometri jeb aneroīdi). [6].
- Atmosfēras spiediens un vējš
- Fiziskā ģeogrāfija
- Spiediena elektriskā mērīšana
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Spiediena elektriskā mērīšana
Реферат для университета22
Оцененный! -
Fiziskā ģeogrāfija
Реферат для университета14
-
Hidromehānika
Реферат для университета37
-
Atmosfēras spiediens un vējš Kolkas un Rēzeknes meteoroloģiskajās stacijās 2001.g. semptembrī
Реферат для университета5
-
Atmosfēras spiediens un vējš Kolkas un Rūjienas meteoroloģiskājās stacijās
Реферат для университета7