Darbs ir ļoti augstā līmenī un raksturo gaisa spiedienu un vēju. Darbā ir 6.attēli un 1.tabula. Ir visas atsauces.
Gaiss sastāv no molekulām. Zeme tās pievelk tāpat kā mūs, kā ūdeni okeānos. Tāpat kā mēs spiežam ar savu svaru uz Zemi, tā gaisa masa, kas aptver Zemeslodi, spiež uz visu, kas tajā atrodas. Tāpēc to sauc arī par atmosfēras smaguma spiedienu [5]. Atmosfēras spiediens– Zemes atmosfēras hidrostatiskais spiediens, kas rodas, Zemes gravitācijas dēļ gaisam pievelkoties pie Zemes virsas. Atmosfēras spiediens ir tik liels, ar kādu spēku spiež virs ķermeņa esošais gaisa slānis. Ķermenis neizkustas no vietas un turpina atrasties līdzsvarā, it kā nedz gaiss, nedz ūdens to nespiestu. Šādos apstākļos ķermeni aptverošās vides, piemēram, gaisa vai ūdens spiedienu sauc par statisko spiedienu. Atmosfērā tas ir aerostatiskais spiediens, ūdenī – hidrostatiskais spiediens. Atmosfēras spiediena mērvienības ir Hg stabiņa augstums milimetros (mm), milibāros (mb), paskālos (Pa) vai atmosfērās. Par normālu gaisa spiedienu uzskata 760 mm dzīvsudraba stabiņa augstumu, kas pie 00 C uz 45 platuma grāda ir jūras līmenī. Normāls gaisa spiediens (760 mm) atbilst 101325 Pa jeb 1013,25 mb (1 mm Hg = 1,333 mb = 133,332 Pa = 1 atmosfēra). Atmosfēras gaisa spiedienu mēra ar barometru (dzīvsudraba (trauka, sifona un sifona trauka barometri) un metāla barometri jeb aneroīdi). [6].