Atmosfēras spiediens

Cilvēku dzīve galvenokārt notiek uz zemes virsmas, kur organisms pakļauts noteiktam atmosfēras spiedienam. Jūras līmenī atmosfēras spiedienu pieņemts uzskatīt par normālo, un tas vienāds ar 9,80665 . 104 Pa (760 mm Hg. st., ≈ 1 atm vai ≈ 1 kg/cm2). Šis spiediens vienmērīgi sadalās uz organisma virsmas, bet no iekšpuses to kompensē gāzes, kuras satur asinis, audi vai organisma dobumi. Darba higiēnā spiediena raksturošanai bieži lieto šādus terminus: PATM (barometriskais atmosfēras spiediens); PATA (absolūtais spiediens) – spiediens, ko sastāda atmosfēras un pārspiediena (lokālā) spiedienu summa; PATP (pārspiediens) – papildu spiediens, kas ir virs normālā (šie spiedieni tāpat tiek izteikti Pa, atm vai kg/cm2).
Darba higiēnā par nelabvēlīgiem atmosfēras spiediena faktoriem jāuzskata: hipobāriskā (zema spiediena) bīstamība; hiperbāriskā (augsta spiediena) bīstamība; bīstamība, kas rodas straujas spiediena maiņas rezultātā.
Hipobāriskie apstākļi rada kaitīgumu (hipoksiju) skābekļa nepietiekamības dēļ. Šī ietekme sāk parādīties 2000 m augstumā virs jūras līmeņa, kad samazinās skābekļa saturs atmosfēras gaisā (parastos apstākļos skābekļa saturs gaisā ir 20,9%). Var rasties labdabīga akūta kalnu slimība vai arī tai radniecīga augstuma plaušu tūska. Līdzīga ietekme var būt arī jūras līmenī, ja cilvēks atrodas slēgtā telpā, kur ir nepietiekams skābekļa daudzums.

…