Augseku sistēmas projektēšana modeļsaimniecībai

Jācenšas aramzemi sadalīt vienāda lieluma un pēc iespējas regulāras formas laukos.Lauku skaits var būt līdzīgs audzējamo kultūru skkaitam, lielāks vai mazāks par to. Pirmajā gadījumā katrā laukā sēj vienu kultūru; otrā gadījumā vairākus laukus aizņem ar vienu kultūru; trešajā gadījumā vienā laukā ierāda vietu vairākām radniecīgām kultūrām.
Augsekas iekārtošana balstāma uz iepriekš apskatītajiem augu maiņas noteikumiem. Pēc kultūras, kas vairāk prasa vienu baības elementu un to pastiprināti augsnei atņem,liekama kultūra, kas vairāk patērē citus barības elementus. Pēc slāpekļa un organisko vielu krājējiem augiem audzējami tādi, kas šos vielu krājumus vislabāk izmanto. Augsnes struktūras labotājai kultūrai jānāk pēc struktūras bojātājas kultūras. Nezāļu ierobežotājām kultūrām jāmainās ar nezāļu augšanu veicinātājām kultūrām. Ņemama vērā arī augu slimību un kaitēkļu ierobežošanas lietderība. Dažkārt uzmanība veltījama kultūru dažādām ūdens prasībām un tā dažādam patēriņam. Nedrīkst bieži atkārtot augsnes gurdinātājas kultūras. Augsnes baktēriju darbību veicinātāja kultūra ievietojama augsekā pēc baktēriju darbību mazāk veicinātājas kultūras. Apsveramas augu savstarpējās ‘simpātijas’ un ‘antipātijas’.
Jo augsekā vairāk āboliņa, kartupeļu un citu labāko priekšaugu, jo augstākas graudaugu un citu tām sekojošo kultūru ražas.
Jo mazāk izdevīgs klimats un mazāk iekopta augsne, jo rūpīgāk sastādāma augseka un jo lielāka tai nozīme ražu uzlabošanā.
Konkrēta kultūrauga vai bioloģiski īdzīgu kultūru atkārtošanai augsekā jāievēro starplaiks, kas vajadzīgs slimību un kaitēkļu ierobežošanai,nezāļu un augsnes noguruma samazināšanai. Šis starplaiks lielākajai daļai kultūraugu ir 4-6 gadi.
Ražu augsekā nosaka nevien trešais priekšaugs, bet arī kultūras, kas audzētas pirms tam jeb priekšauga priekšaugs. (Riekstiņš, 2008)…